Bērna bieža slimošana

 

Bērna pirmie dzīves gadi ir ļoti intensīvi gan viņa augšanas un attīstības, gan dzīves notikumu ziņā. Viss viņam ir jauns – jauna pieredze, sajūtas un izjūtas. Piemēram, bērnudārza gaitu uzsākšana ir jauna pieredze, cilvēki, vide, arī režīms mainās. Šajā vecumā bērna imunitāte vēl tikai nobriest. Intensīvs kontakts ar citiem bērniem, līdz ar to arī ar baktērijām un vīrusiem ir liels pārbaudījums bērna imunitātei. Bet ne tikai! Jaunie iespaidi, piedzīvojumi rada stresu bērna organismam. Tas tiešā veidā ietekmē jau tā nenobriedušo imūnsistēmu, un bērns sāk biežāk slimot.

 

Jaunie pārdzīvojumi var būt gan patīkami un saviļņojoši, gan arī nepatīkami un biedējoši. Katra bērna emocionālā reakcija uz jauno situāciju būs citādāka, tā atkarīga gan no bērna rakstura īpašībām, gan no vides, no kuras viņš nācis.  

 

Neatkarīgi no bērna vecuma viņa optimālai attīstībai ir nepieciešama maiga, mīļa vide ar siltu, gādīgu atmosfēru, kurā viņš jūtas droši un spēj attīstīties un kur tiek ievērotas savstarpējās robežas un cieņa. Lai bērns justos emocionālā komfortā, nepieciešama ģimene, kur var izrādīt emocijas, uzticēties un diskutēt, t.i., izteikt savas patīkamās un nepatīkamās jūtas cieņpilnas attieksmes gaisotnē, kurā bērns jūtas pieņemts, zina, ka tiks uzklausīts un saprasts, nevis vecāki uzspiedīs savu viedokli, citos neieklausoties. Šādā vidē augušam bērnam ir pilnvērtīgākas iespējas slimot retāk. Bet, ja ģimenes atvase tomēr saslims, slimība noritēs vieglāk, izveseļošanās būs ātrāka.

 

Slimošana ir normāla bērna attīstības sastāvdaļa, tā palīdz adaptēties un pielāgoties videi. Uzmanība jāpievērš tad, kad slimība norit ar komplikācijām, piemēram, katra slimošanas reize beidzas ar strutainu vidusauss iekaisumu vai plaušu karsoni. Ja šīm komplikācijām par iemeslu nav atrodamas anatomiskas īpatnības vai iedzimtas anomālijas, bērna biežā slimošana ir saistāma ar pazeminātu imunitāti. Viens no būtiskiem pazeminātas imunitātes iemesliem ir bērna emocionālā nelabsajūta.

 

Ja vide atšķiras no normālai bērna attīstībai nepieciešamās, bērns aug emocionālas nelabsajūtas atmosfērā, kad iespējas paust jūtas vai mainīt situāciju ir nelielas vai to nav vispār. Psihiskās ciešanas no malas var nepamanīt, turklāt neatsaucīgā vidē bērns vēl rūpīgāk slēps savu diskomfortu. Šādā gadījumā bērna biežā slimošana ir visas ģimenes simptoms. Vērts iedziļināties, kas notiek ģimenē, kādas ir savstarpējās attiecības, kā tiek risināti konflikti un vai tiek risināti, lai cīnītos ar šo simptomu. Piemēram, bērns slimnīcā ātri izveseļojas, bet, nonākot mājās, atkal saslimst – ļoti iespējams, iemesli jāmeklē vidē, kurā bērns visvairāk atrodas. Tā ir ģimene. Visbiežāk ģimene pati nespēj tikt galā ar radušos situāciju, tāpēc  šādos gadījumos ir nepieciešama ārsta psihoterapeita, psihosomatiskās medicīnas speciālista palīdzība, lai risinātu problēmas saknes.

 

Rakstu ir sagatavojis RSU Psihosomatikas klīnikas ārsts dr. Dace Jubase, pārpublicēšanas gadījumā atsauce ir obligāta.