Grupu terapija

Ir divas iespējas, kā tiek izvēlēta grupu terapija, - konsultējošais psihoterapeits un psihosomatiskās medicīnas speciālists iesaka grupu vai kombinēto psihoterapiju (grupu un individuālās psihoterapijas apvienojums) vai arī pacients pats zina, ka vēlas saņemt tieši grupu terapiju. Abos gadījumos pirmā vizīte ir individuāla pie grupas vadītāja ārsta psihoterapeita, kurš izvērtē, kurā no grupām īstenot pacientam nepieciešamo psihoterapiju, ņemot vērā pacienta indikācijas.

Pastāv emocionāli traucējumi, kuru ārstēšana ir daudz efektīvāka tādā vidē, kur notiek daudz interakciju, proti, ir vairāki cilvēki, kuri reaģē gan verbāli, gan neverbāli. Individuālās psihoterapijas laikā vienīgās reakcijas, ko pacients iegūst, ir ārsta. Grupas terapijas ietvaros pacients saņem emocionālu reakciju no visiem grupas dalībniekiem.

Īstenojot grupas terapiju, tiek ievērota konfidencialitāte. Ārpus terapijas katrs grupas dalībnieks drīkst iznest tikai savas izjūtas, neizpaužot nekādu informāciju, kas ļautu atpazīt citus grupas dalībniekus. Pieredze rāda, ka pacienti labprāt ievēro konfidencialitāti, jo tā savā ziņā ir garantija, ka arī citi neko nestāstīs, ja pats ievēros nepieciešamo konfidencialitāti par grupas terapijas laikā notiekošo.

Ja grupas dalībnieku vidū ir pacientam zināms cilvēks un kopdarbs vienā grupā nav iespējams, jāvēršas pie grupas vadītāja un pacientam tiks piedāvāta cita grupa. Klīnika negarantē, ka grupā nebūs pacienta paziņu, jo konfidencialitātes prasības nosaka to, ka pacientam pirms grupas terapijas uzsākšana nevar atklāt, kādi citi pacienti piedalīsies.

Vienas grupas terapijas ilgums ir 90 (2x45 minūtes) minūtes, ir viena nodarbība nedēļā. Ir diva veida grupas - atvērtās grupas, proti, dalībnieku sastāvs ir mainīgs, un tādas grupas („slēgtās"), kurās dalībnieki nemainās, šīs grupas dalībnieki terapiju uzsākt un pabeidz vienlaicīgi.

Grupu terapija palīdz:

 

  • ērtāk justies un brīvāk diskutēt dažādos kolektīvos un grupās.
  • iemācīties labāk saprasties ar cilvēkiem sev apkārt.
  • justies pietiekami droši un pietiekami pārliecināti par sevi.
  • atrisināt problēmas ģimenē un laulības dzīvē.
  • pārvarēt hroniskas grūtības saprasties ar cilvēkiem, grūtības izveidot patīkamas un ilgstošas attiecības.
  • atbrīvoties no ilgstoši nomākta garastāvokļa un dažādām fobijām.
  • tikt galā ar trauksmes, baiļu un panikas lēkmēm.
  • tiem, kas nejūtas pietiekami laimīgi vai ir vientuļi.
  • sevi labāk iepazīt.