Paciente G. - hroniskas muguras sāpes un dzīve emocionālā sasprindzinājumā

G. (35 gadi) pie fizioterapeita ieradās ar sūdzībām par nelielām, pastāvīgām muguras sāpēm, it īpaši pēdējo divu gadu laikā bijuši vairāki paasinājumi ar ļoti izteiktām sāpēm, kas nedaudz pāriet arī uz kāju. Medikamenti paasinājumu laikā palīdz, un pāris nedēļu laikā G. jau ir spējīga atkal doties uz darbu. Viņai ir sēdošs darbs, kas tādējādi muguras sāpes pastiprina. Lai tās mazinātu ir ieteikts vingrot, ko G. mēģina darīt.

G. jau iepriekš ir bijusi pie vairākiem fizioterapeitiem, tomēr dažādu iemeslu dēļ savējais nav atrasts. Ir bijušas vizītes arī pie neirologa un neiroķirurga. Gadu atpakaļ G. aizgāja arī pie psihoterapeita, tomēr terapiju pārtrauca, jo tā likās pārāk grūta, šķita, ka pašai ar sevi jātiek galā, tāpēc viņa sāka pievērst uzmanību literatūrai ar psiholoģisku ievirzi. G. pie psihoterapeita devās, jo nesen bija piedzīvota šķiršanās. Šajā gadā paasinājumi bija tieši laikā, kad tika kārtota šķiršanās no vīra, kā arī vēlāk - kad G. izšķīrās no cita vīrieša, jo bija bail kādu sev laist tuvu, tuvu klāt, - šajā laikā bija pēdējais paasinājums.

Ar laiku G. fizioterapeitam atklāja, ka dzīvo saspringumā, jo baidās sev laist klāt citus cilvēkus un arī darba dēļ. Terapijas laikā tika veikta fiziskā izmeklēšana, kurā atklājās daži no sāpju iemesliem. Nodarbības laikā sarunas rezultātā kā iespējamais cēlonis tika nosaukta arī audzināšana, proti, G. jau no mazotnes ir bijusi laba meitene, bet labas meitenes taču nekad nedusmojas. Attiecības ar ģimeni nav īpaši tuvas, ģimenē bijušas problēmas ar alkoholu. G. nav arī bijis cilvēks, kuram uzticēties, ir bijuši vairāki, bet neviens tāds, kuram uzticēties pilnībā.

Terapijas sākumā tika izrunātas fiziskās problēmas, kā arī ieteikts doties pie psihoterapeita, kuru fizioterapeits sarunās. Ņemot vērā, ka iepriekš G. bija bijuši vairāki ārsti, t.sk. arī psihoterapeits, stingri tika nolemts, ka nākamās 10 vizītes pie fizioterapeita notiks - G. nekur nepazudīs, jo fizioterapeits viņu gaidīs.