Kabinetā pie psihoterapeita

Kabinetā pie psihoterapeita

 

*No pirmā rokasspiediena līdz psihoterapijas mērķiem*

 

“Psihoanalīze nav viena no tām brīnumainajām metodēm, kuras, līdzīgi hipnozei, ar vienu rokas vēzienu var likt simptomiem izzust. Un tā netic šādām metodēm, jo putekļi, kas šādā veidā notraukti, kaut kur atkal nosēžas.”

(Šandors Ferenci)

Arī psihoterapija nepieder šādām metodēm.

 

Reizēm cilvēki jūtas nedroši vērsties pie psihoterapeita, jo mūsu sabiedrībā tas vēl arvien ir kaut kas nezināms un nesaprotams. Ārzemju filmās un seriālos redzēts, ka terapija notiek, pacientam atrodoties guļus stāvoklī uz kušetes un dusmojoties uz saviem vecākiem pasīva psihoterapeita klātbūtnē, vai arī psihoterapeits māj ar galvu un piekrīt visam, ko pacients saka. Vai gluži pretēji – psihoterapeits aktīvi dod norādes, kādus lēmumus pieņemt. Šādas ainas rada realitātei neatbilstošu priekšstatu par psihoterapeitisko procesu.

Šodien aizsākam rakstu sēriju “Kabinetā pie psihoterapeita”, kurā ļausim ielūkoties psihoterapijas aizkulisēs. Šajā rakstā uzzināsiet, ko sagaidīt pirmajās vizītēs pie ārsta-psihoterapeita, kura zināšanu apjomu labāk raksturo izvērstais nosaukums psihoterapeits/psihosomatologs.

 

Kā izskatās ārsta-psihoterapeita/psihosomatologa kabinets?

Psihodinamiski strādājoša psihoterapeita kabinetā viens otram iepretī ir novietoti divi krēsli. Savukārt kušete klasiski tiek izmantota psihoanalīzes procesā. Bērnu psihoterapijas kabinets atšķiras - tur  ir arī smilšu kaste, rotaļlietas un mākslas terapijai nepieciešamais inventārs.

 

Kā notiek darbs ar ārstu-psihoterapeitu/psihosomatologu?

Vizītes laikā kabinetā atrodas tikai pacients un ārsts-psihoterapeits/psihosomatologs, durvis netiek virinātas un netraucē telefona zvani – vide ir ērta un droša atklātai saruna. Reizēm ārsts veic pierakstus. Saruna un pieraksti ir konfidenciāli  - viss, par ko runāts, paliek tikai starp Jums un ārstu.

Vizītes notiek vienu vai divas reizes nedēļā, ilgst 45 minūtes. Pirmās četras (lai gan skaits var variēt) ir izvērtēšanas jeb diagnostiskās vizītes. Pēc iepazīšanās ārsts-psihoterapeits/psihosomatologs aicinās Jūs pastāstīt par grūtībām, kuras ir atvedušas, un izpētīt tās sīkāk, noskaidros, ko Jūs sagaidāt no terapijas. Tāpat kā turpmākais terapijas process, arī izvērtēšanas vizīšu gaita katram pacientam ir individuāla un atšķiras atkarībā no tā, kādas ir šīs grūtības – psihosomatiski traucējumi, sarežģījumi attiecībās, pazemināts garastāvoklis, krīzes situācija u.c.

Psihoterapeits aicina pastāstīt ne tikai par šī brīža sūdzībām, bet arī par pašreizējo dzīves situāciju, notikumiem pagātnē un ģimeni, no kuras Jūs nākat. Dažiem pacientiem rodas jautājumi: “Vai nezinot, kādas attiecības bija mūsu ģimenē, Jūs nevarat man palīdzēt?” vai “Vai Jums tiešām ir svarīgi zināt, kādas attiecības man bija ar pirmo partneri?” Lai varētu diagnosticēt un ārstēt, psihoterapeitam ir svarīgi ne tikai izpētīt pašreizējās grūtības, bet iepazīt Jūs kā personību un saprast, kā Jūsu personība ir veidojusies.

 

Vai uz pirmo vizīti kaut kas jāņem līdzi?

Ja vēršaties pie ārsta psihoterapeita ar aizdomām par psihosomatiskiem traucējumiem (piem., sirdsklauves, galvassāpes, funkcionālie kuņģa-zarnu trakta traucējumi vai citi) un iepriekš ir veikti citi medicīniski izmeklējumi, vēlams tos paņemt līdzi jau uz pirmo vizīti. 

 

Kas notiks pēc izvērtēšanas? Kādi ir psihoterapijas mērķi?

Diagnostisko vizīšu gaitā ārsts izvērtē, vai un kāda veida ārstēšana Jums ir indicēta: psihoterapija, medikamenti vai kompleksa ārstēšana sadarbībā ar citiem speciālistiem. Kopā ar ārstu Jūs vienosieties  par psihoterapijas mērķiem un nepieciešamo terapijas ilgumu šo mērķu sasniegšanai.

Svarīgi ir atdalīt terapijas mērķus un dzīves mērķus. Piemēram, ja dzīves mērķis ir izveidot veselīgas romantiskās attiecības, tad terapijas mērķis varētu būt saprast, kādas apzinātas vai neapzinātas jūtas (“kompleksi”) traucē šādas attiecības  izveidot vai liek būt attiecībās, kurās nav emocionālas tuvības. Tātad - terapijas mērķu sasniegšana palīdz sasniegt arī dzīves mērķus.

 

Kādām būtu jābūt ārsta-pacienta attiecībām? Kas ir svarīgākais? 

Ārsta-psihoterapeita/psihosomatologa attieksme ir ieinteresēta, empātiska un cieņpilna. Labs ārsts Jūs nekad nenosodīs un nekauninās, taču tas nenozīmē, ka piekrītīs visam, ko Jūs sakāt un  rīkosies atbilstoši Jūsu prasībām (piemēram, nekavējoties nozīmēs medikamentu). Gluži pretēji – ārsts var aicināt nesteigties, izpētīt situāciju dziļāk un uzdot jautājumus, kuri Jums palīdzēs nonākt kontaktā ar iepriekš neapzinātām emocijām. Tas nozīmē, ka starp Jums ir ārsta-pacienta, nevis ārsta-klienta attiecības.

 

Secinājumi. Pirmajās vizītēs ārsts iepazīst Jūs, un Jūs – ārstu. Labs emocionāls kontakts un sadarbība ir svarīgs priekšnosacījums kopīgi izvirzīto terapijas mērķu sasniegšanai.



Rakstu sagatavoja RSU Psihosomatiks klīnikas ārstes Elīna Zelča un Olga Cvetkova

 


Raksts pievienots 17. novembrī, 2016