Pārdomas par garīguma meklētājiem un meklējumiem Indijā

 

Uz šo Kultūras pēcpusdienu bija ieradušies viesi, kuri varēja  dalīties vien ar viedokļiem, bet ne ar savu pieredzi, kas gūta, apceļojot Indiju. Tāpēc šoreiz vairāk runāja diskusijas vadītāja, RSU Psihosomatikas klīnikas vadītāja, asociētā profesore Gunta Ancāne. Viņa dalījās pārdomās par redzēto ekspedīcijas uz Indiju, kuru organizēja LU profesore Sigma Ankrava, laikā. Latvijas zinātnieku grupas sastāvā bija arī antropologi, reliģiju pētnieki un filozofi.

 

Indijas izzināšana

Gunta Ancāne: -  Pirms stāstu par šo braucienu uz Indiju pētnieku grupas sastāvā, vēlos uzsvērt, ka mēs esam ļoti laimīgi, jo varam dzīvot šajā zemē ar saviem civilizācijas un kultūras aspektiem, saviem cilvēkiem, savu brīnišķīgo klimatu. Indija ir ārkārtīgi skaista, smaržu un krāsu pilna zeme, uz kuru patiešām ir vērts aizbraukt. Bet tā nav labāka par Latviju. Tomēr daudzi, kas tur bijuši, pēc tam vai nu citiem stāsta, ka šī zeme ir ļoti īpaša, vai arī - jūtas vīlušies. Vilties var sanākt, ja kāds, kurš Indiju vēl nav iepazinis, to idealizē. Savukārt daudziem, kas to idealizē arī pēc atgriešanās, Indijā, visticamāk,  arī kāda brīdī ir radusies neizpratne par viņu dzīves kārtību, bet nav bijis viegli  uzdot tiešus jautājumus par to, jo valda stereotipi, kā var runāt par garīgumu šajā zemē. Un tāpēc Indija viņiem palikusi neizzināta. Taču, uzdodot indiešiem tiešus jautājumus un domājot līdzi atbildēm, var redzēt, kā viņi, skaidrojot savu dzīves kārtību, paši nonāk pie nopietnām pretrunām. Piemēram, indiešiem patīk stāstīt, ka viņi dzīvo demokrātiskā zemē, bet jautājumu - kā demokrātija var būt savienojama ar kastu sistēmu - viņi izliekas nedzirdam.

Psihosomatikas klīnikā mēs varam novērot - cilvēki, kas jūtas slikti attiecībās ar apkārtējiem, nereti fantazē, ka aizbrauks uz Indiju un tur atradīs labāku dzīvi. Bet, ja cilvēkam nav izjūtas, ka viņš ir ar kādu kopā šeit, tā neradīsies  ne Indijā, ne ASV, ne kur citur. Tā ir sevis mānīšana.

Indijā meitenes nav vienlīdzīgas ar zēniem, sievietes ar vīriešiem – arī nē. Tas izpaužas dažādos aspektos, tāpēc, pirms kāda sieviete no Latvijas viena pati vēlas braukt meklēt garīgumu uz Indiju, ieteiktu viņai šo jautājumu apsvērt vairākas reizes.

 

Sadzīvošana un kašķi

Gunta Ancāne: - Indijā ir 1600 valodu, tāpēc sazināšanās savā starpā valsts iedzīvotājiem diezgan apgrūtināta, lielākoties viņi mēģina sarunāties hindu vai angļu valodā. No 28 Indijas štatiem mēs viesojamies trijos, un tie bija ārkārtīgi atšķirīgi. Ja kāds par latviešiem saka, ka mēs kašķējamies savā starpā, tad par Indijas ļaudīm var teikt, ka viņi kašķējas nepārtraukti. Šo divu nedēļu laikā nācās novērot pat kašķus starp štatiem. Piemēram, vēlējāmies doties apskatīt kādu skaistu strūklaku, bet tas nebija iespējams, jo šim štatam blakus štats attiecās piegādāt ūdeni. Bijām uz vietējo kino, noskatījāmies indiešu trilleri. Ainas ar vardarbības elementiem vispirms tika parādītas vienu reizi, pēc tam - filma it kā pārtraukta un palēninājumā šīs ainas atkārtotas, lai visas epizodes, kurās asinis šķīst, uz ekrāna skatītāji var aplūkot detaļās. Šī pati filma blakus štatā, kurā ir vairāk musulmaņu, bija aizliegta. Pēc dažām dienām uzzinājām, ka arī blakus štatā tomēr atļauts šo filmu rādīt. Vairāki štati vēlētos atdalīties no Indijas, bet tas nav vienkārši.

Kaut arī rīvēšanas un domstarpības pastāv nemitīgi, viņi mēģina kaut kā sadzīvot. Hinduisms paredz cilvēku iedalīšanu kastās. Tajā kastā, kur esi piedzimis, visu mūžu jānodzīvo. Tāpēc tas, ko reizēm mēdz dēvēt par Indijā vērojamo mieru, iespējams, ir zināma bezcerība. Jo, ja, piedzimstot kādā kastā, savā dzīvē neko vairs nav iespējams mainīt, labāk dzīvot mierīgi un draudzīgi. Tomēr zemāko kastu pārstāvjiem  tas nebūt nav viegli un patīkami. Tāpēc daudzi Indijas iedzīvotāji ir pārgājuši citās ticībās. Ja var ticēt Bangladūras universitāte s profesoru teiktajam, musulmanisms un kristietība Indijā šobrīd ir tikpat izplatītas reliģijas kā hinduisms. Kristīgā baznīca pieņem visus kā vienlīdzīgus cilvēkus, tāpēc daudzi indieši no zemākajām kastām iet uz kristiešu baznīcām.

Liela daļa stāstu, ko noklausījāmies, vēstīja, ka hinduisti ir iekarotāji, kolonizatori. Iespējams, mēs šādus stāstus dzirdējām, jo bijām reģionā, kurā mīt visvairāk Indijas senāko iedzīvotāju, kuri patiešām hinduistus uzskata par kolonizatoriem.

 

Indieši un viņu Dievi

Gunta Ancāne: - Indiešiem, kā viņi paši stāsta, ir 3300 Dievu, un, runājoties ar cilvēkiem, radās iespaids, ka viņi ir apmaldījušies šajos daudzajos Dievos. Jo katrs, kas stāstīja par Dieviem, pavēstīja ko citu. Indiešu Dievi ir līdzīgi tiem, ko pazīstam no grieķu kultūras - katram ir savs raksturs. Cits ir ātrs, cits ir lēns, cits aizdomīgs, cits gudrs. Stāsti par Dievu darbiem un attiecībām arī ļoti atgādināja grieķu teikas.

Kad centos par katru Dievu uzzināt ko vairāk, uzdodot konkrētus jautājumus, indieši tad nereti atbildēja, ka pēc būtības visi daudzie Dievi ir viena Dieva avatāri, iemiesošanās formas. Bet pēc brīža atkal stāstīja, kurš Dievs no daudzajiem tomēr ir svarīgāks par citiem. 

 

Maģiskā domāšana

Gunta Ancāne: - Indijā cilvēku maģiskā domāšana un ticība paranormālajam ir spilgti izteikta.  Stāsti par Dievu paveiktajiem darbiem bija tik krāšņi, ka reizēm šķita, ka klausos pasaku grāmatu. Viņi arī sirsnīgi tic, ka Dievs ir iemiesojies smukajās krāsainajās bildītes un  figūriņas, kas ir visapkārt. Elku dievināšana, ticība figūriņu spēkam, padara šos cilvēkus ļoti mīlīgus, bet vienlaikus arī - ļoti bērnišķīgus.

Kaut arī daudzi no hinduistu dzīves uzskatiem ir tuvi rietumu psihoterapijas atziņām, tomēr  - ne līdz galam. Piemēram, ja cilvēks ko ļoti vēlas, daudz ko dara mērķa labā un viņa vēlēšanās piepildās, indietis nevis vērtē, ko ir darījis, lai savu mērķi īstenotu, bet pateicībā nes dāvaniņas uz templi kādam no Dieviem.

Arī stāstot par savu vēsturi, indieši mēdz iekļaut Dievu paveikto. Tad, kad šādi par savas zemes vēsturi runāja  izglītoti cilvēki, kļuva neomulīgi.

Artūrs Utināns, RSU Psihosomatikas klīnikas virsārsts: - Indija ir ļoti reliģioza valsts. Un, jo reliģiozāks cilvēks, jo vairāk viņam varētu patikt viesoties Indijā. Ar noteikumu, ka viņš nav ļoti strikts savas reliģijas pārstāvis. Pēdējā laikā pētnieki pat atdala tādu - brīnumu emociju, kas ir atšķirīga no prieka emocijas. Ir cilvēki, kas saredz brīnumu itin visā. Un viņi mēdz doties uz Indiju.

 

Dažādā Indija

Gunta Ancāne: - Nav iespējams izdarīt atziņas par Indiju kopumā, ceļojuma laikā kontaktējoties tikai ar vietējiem iedzīvotajiem, piemēram, no Indijas universitātēm, vai arī - tikai ar tiem, kas nodarbojas ar ielu tirdzniecību, dzīvo nabadzīgajos zvejnieku ciemotos, lūdzas tempļos. Tās ir ļoti atšķirīgas pasaules, kādas viņi dzīvo, bet tā visa ir Indija.

Mūsu grupai bija iespēja ieraudzīt diezgan daudz, un, pateicoties zinošajiem grupas biedriem, diezgan daudz arī saprast. Ājurvēdas ārste, ar kuru Indijā diskutēju, nevēlējās ieteikt mūsu ekspedīcijas dalībniekiem neko konkrētu,  jo mums esot jāārstējas ar tiem augiem, kas aug pašu zemē. Šo diskusiju vēlos noslēgt ar atziņu, ka mums visiem īstā vieta, kur justies patiešām labi, ir Latvija.
 
 

Raksts pievienots 7. aprīlī, 2013