Ļaujieties Jāņu nakts burvībai!

Kaut arī dzīvojam mūsdienu steidzīgajā un racionālajā pasaulē, ir vērts kaut vai vienu reizi gadā – Jāņu naktī – atmest savus stingros priekšstatus un „iziet ārpus” saviem nospraustajiem rāmjiem, lai izbaudītu šīs, gada visīsākās, nakts burvību.

 

Jāņu naktij izsenis piedēvēts maģiskums: tas ir laiks, kad paparde zied sudraba ziediem, laiks, kad pļavas zālīte un rīta rasa ir dziedinoša, kad īpaša vērība pievērsta auglības kultam... Tāpēc Savējo avīzes lasītājiem  psihoterapeite, psihosomatiskās medicīnas speciāliste no Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas, Dr.  Maija Šetlere* iesaka: ir vērts ļauties šīs nakts maģiskumam un to izbaudīt!

- Ir cilvēki, kuri Jāņu nakti gaida līdzīgi kā Jauno gadu: ar jaunām cerībām, ar nepiepildītiem sapņiem, cerot, ka šīs nakts burvība dzīvē kaut ko mainīs. Tie parasti ir ļaudis, kuriem pietiekami labi nevedas attiecības, tie, kuriem neizdodas atrast savu īsto partneri, un tad šķiet, ka Jāņu nakts nāks ar ko īpašu. Ir tautasdziesma: „Ai, bagāta Jāņu nakts, atved man arājiņu...”. Zināmā mērā tā ir cerība uz brīnumu, ka šajā īpašajā naktī notiks kaut kas neparasts, kas mainīs iepriekšējo dzīvi. Reibinošā jāņuzāļu smarža, atvērtība un ļaušanās priekam var atnest jaunas sajūtas un notikumus, bet būtu jau labi, ja šī mītiem apvītā viena nakts sakārtotu visus neatrisinātos un sasāpējušos jautājumus attiecībās.

Tā kā grūtības attiecību veidošanā bieži vien rada tieši pārmēru augstās prasības gan pret sevi gan esošo vai iespējamo partneri, ieejot Jāņu nakts burvībā, es ieteiktu varbūt pamēģināt šajā naktī pieklusināt balsi savam iekšējam moralizētājam un, jūtoties brīvāk, ieraudzīt un gūt ko vairāk, ko jaunu piedzīvot. Vienkārši ļaujieties šīs nakts burvībai! Tas ir veids, kā uz sevi paskatīties – es varu arī tā! Lai tas palīdz saprast, ka varat rīkoties arī citādi.

 

Ir jau arī tādi ļaudis, kam tie groži tāpat ir brīvi... Turklāt, ja vēl baudīts alus, tad jau robežas vieglāk pārkāpt...
- Alus, Jāņu nakts burvība, gaidas un atvērtība brīnumam – tie ir palīglīdzekļi, kas palīdz ikdienas rāmi izbrīvēt. Tie, kas atļaujas būt elastīgāki lēmumos un rīcībā, parasti arī dažādās dzīves situācijās ir brīvāki, savukārt tiem, kam ir strikti noteikti dzīves rāmji, diez vai alus vai kā cita ietekmē spēs pavisam izlēkt no tā. Tomēr katram ir savas iekšējās sajūtas par to, cik tālu var iet. Var baudīt dzīvi, bet neļauties tādam neprātam, ka aizmirstas paša veselība, gan fiziskā, gan emocionālā un sagaidāmās sekas – kurp var novest pārmērības alkohola lietošanā, iespējamie traumatiskie negadījumi, seksuāli transmisīvās slimības, arī neplānota grūtniecība. Nobriedušu personību tomēr raksturo pietiekami atbildīga rīcība dažādās situācijās.



Pienāk Jāņu dienas rīts. Alus izvējojies, galva apskaidrojusies. Ko darīt tiem, kuri grožus bija palaiduši vaļīgāk?

- Tad var atgriezties pirmsjāņu stingrais iekšējais moralizētājs un soģis, kas nāk ar vainas sajūtu, kaunu, sevis kritizēšanu, pašpārmetumiem, sak’, kā es tā varēju... Labs piemērs, no kā varētu mācīties, ir latviešu Līgo vakara simbols – izrāde „Skroderdienas Silmačos”, kad Kārlēns, Rūdis un Ieviņa gatavojas līgot un ar piedzīvojuma trīsām gaida šo nakti, bet tajā pašā  laikā dzied: „Pēc Jāņiem skaidri zinām, būs sukas šā kā tā...” Viņi apzinās, ka tiks sodīti, lai ko arī darītu, bet tas prieks un pārdzīvojums, ko cer gūt Jāņu naktī, solās būt daudz lielāks un vērtīgāks, nekā bailes no paredzamā pēriena. Pat ja ir bijusi kāda rīcība „ārpus sava stingrā rāmja”, nešaustiet sevi, nenosodiet. Laikam jau kāda jūsu iekšēja vajadzība ir pamudinājusi uz kādu nebijušu rīcību. Ja ir bijis kas pār mēru, paraugieties uz to kā jaunas pieredzes gūšanu, pārdomājiet, vai tas bija tā vērts, un varbūt patiešām bija? Mēģiniet uz notikušo paraudzīties kā uz jauku piedzīvojumu, kā spēju uzdrīkstēties un gūt no tā prieku.

 

Vai latviešiem pāru attiecībās, seksuālajā ziņā vairāk ir tādu, kuri dzīvo šajos striktajos rāmjos? Pārsvarā esam vēsie ziemeļnieki?

- Katrs dzīvo savā, viņam saprotamā rāmī. Kas vienam ir viņa rāmis, otram var šķist nepieņemami šaurs vai gluži pretēji - rāmis bez robežām. Taču uzskati, rāmji un to robežas arī mainās. Katrā sabiedrībā ir veidojušies savi uzskati par attiecību modeli, par to, kas ir ģimene, tās vērtības, bet arī tas mainās. Attiecības, iespējams,  kļūst brīvākas, bet domāju, ka uzticēšanās un paļāvība labās pāru attiecībās joprojām ir vērtība.
Arvien vairāk sabiedrībā ieskanas tendence: galvenais, kā es jūtos. Nenoliedzami, ir svarīgas savas sajūtas un vajadzības, jo ja labi jutīšos, spēšu ar savu prieku un laimi dalīties, taču vajadzētu atcerēties, ka pāru attiecībās ir divi. Tāpēc ir svarīgi rēķināties, kā jūtas arī otrs, kādas varētu būt sajūtas pēc šī Jāņu nakts piedzīvojuma, vai viņam tas būs pieņemami, vai nesāpēs.
Mēs esam ziemeļos dzīvojoša tauta, varbūt neesam savu jūtu paušanā tik ekspresīvi kā dienvidzemju cilvēki, kuriem emocijas un jūtas uzreiz verd uz āru. Mēs esam vairāk iekšēji vērsti, un tas pats alus kauss Jāņu naktī vai fantāzija par šīs nakts burvību mums palīdz šos ierastos rāmjus pabīdīt, iedod lielāku brīvības sajūtu. Tomēr domāju, ka latviešu pāri nav mazāk kaislīgi kā dienvidzemju ļaudis, ir attiecībās pietiekami dodoši un ņemoši, un varoši.


Jāņu nakts burvība palīdz ne tikai sava „īstā” cilvēka meklējumos, bet arī jau dzīves vētrās „rūdītiem” pāriem ?
- Jāņu nakts burvība aicina būt kopā ar dabu, pabūt divatā, un izbaudīt šo gada īsāko nakti un garāko dienu. Papardes zieda meklēšana palīdzēs atsvaidzināt sajūtas tiem pāriem, kuriem attiecībās pierimusi sākotnējā kaisle. Visā, ko dariet, mēģiniet atrast prieku, jo tas ir mūsu veselības pamats. Interesanti, ka veselība latviešu valodas izpratnē nozīmē „veselumu” kā nebojātu vienību, un pēc literatūrzinātnieces Janīnas Kursītes domām, vārda „vesels” izcelsmē varētu būt vārda sakne  „ves-” no prūšu un krievu valodas,  tātad - jautrs, jautrība. Tātad veselības pamatā ir dzīvesprieks: cik priecīgi esam, kā spējam priecāties par dzīvi ne tikai Jāņu naktī, bet arī ikdienā.

 

Tas saskan ar vienkāršotu Jūsu darbības jomas – psihosomatiskas - skaidrojumu, ka visas problēmas cilvēkam rodas galvā?
- Ja cilvēks ilgāku laiku ir neapmierināts ar dzīvi, nejūtas laimīgs, ja zudusi jēga tam, ko dara, ir milzumdaudz nesaprastu jūtu un emociju, ar kurām cilvēka psihe vairs netiek galā, agrāk vai vēlāk par to signalizē ķermenis ar psihosomatiskiem simptomiem, piemēram, miega traucējumiem, sāpēm, gremošanas traucējumiem u.tml. Ir labi, ja pašam izdodas ieraudzīt, kāpēc dažkārt jūtaties izmantots, kāpēc darāt darbu, kas nepatīk, kāpēc ar milzīgām grūtībām „velkat” attiecības... Ir daudz dažādu aspektu, kas var būt mokoši grūti, ko cilvēki pacieš un kas rada iekšēju neapmierinātību, dusmas, aizvainojumu... Šādās situācijās grūti atrast dzīvesprieku un tas var izraisīt psihiskās un fiziskās veselības traucējumus. Dažkārt pašam grūti saprast – kas ar mani notiek, kāpēc ar mani tā notiek, kāpēc tā jūtos un ir vajadzīga speciālista – ārsta psihoterapeita - palīdzība.

Mēs visi piedzimstam ar ģenētiski „ieliktām” jūtām un emocijām, un labāk saprast sevi mums palīdz psihoterapeiti. Mūsu  „primārais” dzīves scenārijs izveidojas jau  bērnībā: cik veiksmīgs tas būs, tik veiksmīgi mēs savu dzīvi dzīvosim un vadīsimies no bērnības pieredzes un ietekmes. Tāpēc ģimenes loma ir ļoti būtiska.


Ko meklēt vienam otrā, lai Jāņu nakts attiecības nebeidzas no rīta? Kas ir labu, ilgstošu attiecību pamatā?
- To, kas veido ilgstošas attiecības, vienā Jāņu naktī uzreiz nevar pamanīt un attīstīt. Pamatā ir cieņa vienam pret otru, vajadzība pēc attiecībām, spēja vienam otru sadzirdēt, spēja otru pieņemt, nevis pārveidot pēc sava prāta. Attiecību pamatā ir tas, vai pāris kopā jūtas labi, vai ir pietiekami daudz pozitīvu emociju, vai viens otru abpusēji bagātina, lai nav tā, ka viens attiecībās tikai dod, bet otrs – tikai ņem.



Kur tad paliek mīlestība, kaislība?
- Iepriekšminētais ir ilgstošu attiecību pamats, kas ļauj tās saglabāt 10, 20 un vairāk gadu. Protams, ka sākumā ir kaisle, ķermeniskā pievilcība, iemīlēšanās, ilgošanās, mīlestība... Bezgala jaukas un burvīgas sajūtas, kuras cilvēkus saved kopā, liek vienam pēc otra tiekties un veidot kopīgu nākotni. Ja Jāņu nakts notikums būs bez mīlestības un kaisles, tas visdrīzāk būs tikai vienas nakts piedzīvojums, kuram nebūs turpinājuma. Bet arī piedzīvojumi dažkārt ir vajadzīgi.



Kā šīs, Jāņu nakts, burvīgās sajūtas pāriem saglabāt ilgstoši? Vai tas vispār ir iespējams?
- Domāju, ka ir iespējams! Katram pārim ir jāmeklē tās pirmreizējās sajūtas, palaikam atrodot kaut ko jaunu, kas palīdz uzbužināt uguni attiecībās. Tam var palīdzēt arī Jāņu nakts burvība, kad no jauna dodies papardes zieda meklējumos. Galvenais ir ļauties! Ļauties priekam un baudai, nedomājot, vai es to drīkstu, ko apkārtējie par to domā, kā tas no malas izskatīsies, jo kādreiz jau var!

* Speciālistes intervija Elvi klientu izdevumā „Savējo avīze” 2013. gada jūnija numurā.


Raksts pievienots 6. jūnijā, 2013