Psihoterapeits, psihiatrs, psihologs

“Ko dara psihoterapeits? Ar ko psihoterapeits atšķiras no psihologa? Un kādā situācijā tad jāvēršas pie psihiatra?” – šos un daudzus citus jautājumus mēs bieži dzirdam ne tikai no mūsu klīnikas pacientiem, bet arī no citu specialitāšu ārstiem. Šo speciālistu izglītība un kompetence ievērojami atšķiras.

 

Ārsts-psihoterapeits

Psihoterapeits, kas vienlaikus ir arī psihosomatiskās medicīnas speciālists, ir ārsts, kuram ir zināšanas un prasmes psihiskās un somatiskās veselības jomās. Psihoterapeits/psihosomatiskās medicīnas speciālists risina emocionālas problēmas un ar tām saistītas ķermeniskās problēmas – gan tās, par kurām ģimenes ārsti saka “šī slimība Jums ir uz nervu pamata”, gan tās, kurās emocionālie faktori ir tikai vieni no izraisošajiem cēloņiem (čūlas slimība, hipertensija, aritmijas utt.). Psihoterapeits gan diagnosticē, gan ārstē, un pats galvenais – ja pacients atnāk pietiekami agrīni, spēj dažus ķermeniskos simptomus un slimības novērst. Galvenā ārstēšanas metode ir dziļā veida psihoterapija, bet nepieciešamības gadījumā tiek pielietotas arī citas psihoterapijas metodes un medikamenti. Somatisko slimību ārstēšana bieži prasa komandas darbu, kurā psihoterapeits sadarbojas ar attiecīgās jomas speciālistu.

Par psihoterapeitu kļūst pēc 10gadu garām studijām - 6 gadi ārsta pamatizglītība + 4 gadi rezidentūrā psihoterapeita specialitātē, pēc kuras ir kvalifikācijas eksāmens. Paralēli ar teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apgūšanu psihoterapeiti iziet savu individuālo psihoterapiju. Tāda apmācība rada augstas klases zinošus un prasmīgus ārstus, kuri spēj palīdzēt sarežģītās situācijās.

Psihiatrs

Psihiatrs ir ārsts, kuram ir zināšanas un prasmes tādu psihisko traucējumu ārstēšanā kā šizofrēniskā spektra traucējumi, bipolārie traucējumi, demences u.c. Galvenā ārstēšanas metode ir medikamentozā terapija. Psihiatriskā ārstēšana var notikt gan ambulatori, gan stacionārā, atšķirībā no psihoterapijas, kas mūsu valstī notiek tikai ambulatori.

Psihologs

Psihologs ir ne-ārsts. Studijas beidzot, tiek saņemts diploms sociālajās zinātnēs, nevis medicīnā. Bez tam līdz 2017.gada 30.martam psihologiem nebija izstrādāts un pieņemts Likums, kas reglamentētu viņu darbību – kompetences, tiesības un pienākumus, savukārt  Ārstniecības likumam psihologa darbība nepakļaujas, un juridiski atbildību par pacienta veselību viņš nenes. Tāpēc psihologam nav tiesību ārstēt cilvēku, tai skaitā izrakstīt zāles.

Secinājums. Ja persona nav ārsts un tai nav atbilstoša sertifikācija, šī persona nevar sevi dēvēt par psihoterapeitu, jo Latvijā psihoterapeits ir ārsta pamatspecialitāte (MK noteikumi). Tāpēc, pirms uzticat kādam savu veselības problēmu risināšanu, ir vērts pajautāt:

  1. Vai Jums ir ārsta izglītība?
  2. Vai Jums ir Latvijas Ārstu biedrības izdots sertifikāts psihoterapijas un/vai psihiatrijas specialitātē?

 

No 2016.gada 1.jūnija stājušies spēkā jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi, kuros ietvertajā ārstniecības personu klasifikatorā noteikts, ka psihoterapeits ir ārsta pamatspecialitāte (MK 24.05.2016. noteikumi Nr. 317[1]), savukārt, ārstniecības atbalsta personu sarakstā profesija “psihoterapeits (bez medicīniskās izglītības)” vairs nav iekļauta (MK 24.05.2016. noteikumi Nr. 313[1]). Līdz ar šīm izmaiņām normatīvajos aktos, atbilstoši likumam “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”[2] un MK noteikumiem Nr. 460[3], šobrīd Latvijā specialitāte “psihoterapeits” ir reglamentēta un tajā var praktizēt vienīgi ārsts, kurš ir ieguvis psihoterapeita kvalifikāciju un Latvijas Ārstu biedrības sertifikātu. Tātad jebkurā citā gadījumā specialitātes “psihoterapeits” apzīmējuma lietošanai nav tiesiska pamata.



 
Mūsu Klīnikas ārstus-psihoterapeitus/psihosomatiskās medicīnas speciālistus var atrast šeit.



[1] MK 24.05.2016. noteikumi Nr.317 “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība”/LV, 102 (5674), 27.05.2016./ Stājas spēkā 01.06.2016.

 

[2] MK 24.05.2016. noteikumi Nr. 313 “Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. februāra noteikumos Nr. 193 "Noteikumi par ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas kārtību un sertificējamo ārstniecības atbalsta personu profesijām"”/LV, 101 (5673), 26.05.2016./Stājas spēkā 01.06.2016.

 

[3] Saeimas 20.06.2001. likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”/LV, 105 (2492), 06.07.2001./ Stājas spēkā 20.07.2001.

 

[4] MK 06.06.2006. noteikumi Nr. 460 “Noteikumi par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām”/LV, 90 (3458), 09.06.2006./Stājas spēkā 10.06.2006.

 


Raksts pievienots 4. oktobrī, 2016