Svinot RSU Psihosomatikas klīnikas ēkas simtgadi, notika diskusija „Brīvība - indivīda, valsts, tautas apziņā.”

Novembra izskaņā Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnika organizēja diskusiju „Brīvība – indivīda, valsts, tautas apziņā”. Tā notika, atzīmējot klīnikas ēkas 100 gadi Kapseļu ielā 23. 

 

Ēkā, Kapseļu ielā 23, vēsturiski daudzu gadu desmitu garumā, to skaitā LPSR laikā, pulcējušies radošās inteliģences pārstāvji – dzejnieki, mākslinieki, ārsti un citi brīvdomātāji, kuri likuši pamatu Latvijas valstiskās neatkarības un brīvības idejas atdzimšanai individuālā un valstiskā līmenī. 

 

Diskusijā piedalījās vairākas sabiedrībā pazīstamas personības, kuras dalījās atmiņās par brīvības tēmu un notikušajiem radošajiem pasākumiem minētajā ēkā. Jautājumus par ēkas un Pārdaugavas arhitektūru izvērta arhitekte Zaiga Gaile, savu skatījumu par Imanta Ziedoņa brīvības izpratni sniedza aktrise Ausma Kantāne, ārste Asja Eglīte dalījās atmiņās par tēva, izcilā ārsta Paula Stradiņa, darbību šajā ēkā, savukārt brīvības nozīmi personības izaugsmē un dzīves kvalitātes pilnveidē sniedza diskusijas organizatore, RSU asociētā profesore, ārste-psihoterapeite Gunta Ancāne.

 

„Latvieši ir tauta, kura ilgāku vēstures periodu ir vairāk nopūlējusies ar izdzīvošanas jautājumiem, nekā veltījusi uzmanību dzīvošanas un dzīves kvalitātes aspektiem. No ārsta pozīcijas raugoties, tas ir bojājis tautas psihisko veselību – personības pašcieņa un pašvērtības izjūta ir cietusi. Patoloģiskas vainas un kauna izjūtas apstākļos, notiek atteikšanās no atbildības, kā rezultātā notiek bēgšana prom no brīvības, ko varam novērot arī šobrīd. Līdz ar to diskusijā vēlamies aktualizēt, ka veselīga brīvības un atbildības izjūta nav smaga nasta, bet gan vitalitāti apliecinoši spēki, kurus varam atrast daudzos mūsu līdzgaitniekos, kurus esam aicinājuši piedalīties kā runātājus un dalībniekus mūsu diskusijā,” uzsver asociētā profesore Gunta Ancāne.

 

Mirkļus no diskusijas skatīt galerijā.

 

Savrupmāja Kapseļu ielā 23 uzcelta 1913. gadā. Arhitekts Aleksandrs fon Vladimirovs
to projektējis 1911. gadā kā pasūtījumu firmas „G.Th.Reiner” līdzīpašniekam, konditorejas meistaram Voldemāram Reineram, kuram Vecrīgā, Grēcinieku ielā 4 piederēja konditoreja un kafejnīca.

1948. gadā ēkas iekštelpas pārbūvēja bērnunama vajadzībām. No 20. gadsimta 60. gadiem tajā atradās LPSR Veselības aizsardzības ministrijas kursu bāze, bet no 1994. līdz
2009. gadam – Medicīnas profesionālās izglītības centrs. Kopš 2009. gada šeit ir Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedra un klīnika.

Māja Kapseļu ielā 23 būvēta tā sauktajā Heimatsstil (die Heimat no vācu val. – dzimtene, novads) stilā, ko bija iecienījusi vācu sīkburžuāzija. Šādas privātmājas varēja atļauties diezgan turīgi cilvēki. Samērā droši var apgalvot, ka pirms Pirmā pasaules kara Kapseļu ielā dzīvoja smalkākā publika Pārdaugavā. Šodien Āgenskalns, un arī Kapseļu iela, izceļas ar kvalitatīvāko koka arhitektūru Rīgā.

 

 


Raksts pievienots 15. decembrī, 2013