Kā saglabāt labas attiecības ar meitu - pusaudzi?

Dr. Baiba Gerharde



Kā mammām saprast savas meitenes? Kā reaģēt uz dusmu lēkmēm un noslēgtību?  Kā mammai pareizi komunicēt ar meitu-pusaudzi, kādas tipiskās kļūdas mammas pieļauj? Kā kļūt par draugu, nevis ienaidnieku? Kā pareizi uzvesties konfliktsituācijā, cik ļoti uzspiest savu viedokli?

 

Pusaudža galvenais uzdevums ir lēnām un pakāpeniski kļūt par neatkarīgu pieaugušu personību ar saviem paša uzskatiem, viedokli, vērtību sistēmu un atdalīties no vecāku ģimenes. Tas nav viegli paveicams, un daba jaunajai meitenei nāk talkā, piedāvājot mehānismus, kas padara iespējamu šo grūto soli.

 

Kā svarīgākos pieminēšu divus. Pirmais ir vecāku devalvācija (noniecināšana) - no jaukiem, mīļiem un atsaucīgiem vecākiem aiziet ir daudz grūtāk nekā no stulbiem, nesaprotošiem un atpalikušiem. Tāpēc, neatkarīgi no tā, kāda mamma (un tētis) ir realitātē, pusaudze meita būs nepamierināta, dumposies pret ierobežojumiem, protestēs un noslēgsies. Otrs mehānisms ir visvarenības sajūta- meitenēm (un arī puišiem) ir pārliecība, ka ar viņiem nekas slikts nevar atgadīties, kas viss izdosies, viņi nebaidās riskēt.

 

Tāpēc draudzība mammai ar pusaudzi meitu, kas normāli attīstās nav iespējama, attiecības, kā likums, pasliktinās (tām gan nav jābūt nepārtraukti sliktām), un mammai ir pamats raizēties, ja tā nenotiek.

Mammai atliek izturēt meitas attālināšanos, pārmetumus, garastāvokļa svārstības, mierinot sevi, ka bērnam aizejot no mājām, kļūs atkal labāk.

 

Ļoti svarīgi ir cienīt meitas tiesības uz privātumu, saviem noslēpumiem, nepārkāpt viņas personības robežas (dienasgrāmatas izlasīšana, telefona pārbaudīšana, uzticētā izpļāpāšana var būt rīcība, ko meita nepiedos).

Un vienlaikus palikt labvēlīgai, pieejamai, sakot - te es esmu, jebkurā brīdī, kad tu vēlies, vari man uzticēties, lai kas arī notiktu, vienmēr tevi atbalstīšu un kā varēšu palīdzēšu.

 

Konflikti galvenokārt ir par robežām un noteikumiem, meita vēlas lielu brīvību, mamma raizējas par viņas drošību, veselību un grib kontrolēt. Efektīvs risinājums ir kopēja vienošanās- uzklausīt meitas vēlmes, izklāstīt savus apsvērumus un vienoties, kāda būs jaunā kārtība (vecā viennozīmīgi vairs palikt nevar, ja vecāki uz to pastāv, viņi vai nu saņems pretī pamatīgu dumpi līdz pat bēgšanai no mājām, skolas neapmeklēšanai, sliktām draugu kompānijām vai arī salauzīs sava bērna personību). Draudus, represijas un iebaidīšanu es ieteiktu neizmantot nemaz.

 

Noteikti jāpārrunā drošības aspekti:

  • meitai vienmēr jābūt sazvanāmai un jāatbild uz zvaniem (citādi jau telefonam nav jēgas), savukārt vecāki var apņemties bieži ar zvaniem netraucēt (piemēram, ja tā dzimšanas dienas ballīte - zvanīt vienu reizi);
  • kaut kur dodoties, jāparūpējas par mājās nokļūšanu, vislabāk, ja var aiziet jebkurā brīdī (piemēram, iedot līdzi rezerves naudu - taksometram);
  • vēlreiz jāpārrunā, kādas situācijas ir bīstamas- vientuļas, tumšas ielas, nakts laiks, kriminogēnas vietas tuvākajā apkārtnē u.tml.;
  • par stopēšanu- ja ir tāda vajadzība, labāk to darīt divatā, nekādā gadījumā nekāpt mašīnā, ja šoferis nepatīk vai liekas aizdomīgs, vislabāk- iesēžoties svešā transportlīdzeklī, piezvanīt vecākiem vai atsūtīt īsziņu;
  • iedrošināt meitu bīstamās vai draudu situācijās aktīvi sevi glābt- kliegt, bēgt, kost, censties izrauties, atdot visas uzbrucēja iekārotās mantas;
  • riskantos apstākļos parūpēties par kādu drošības līdzekli- ielikt kabatā kaut dezodoranta vai matu lakas aerosolu, arī smilšu sauju var iemest otram sejā, noderīgi apgūt kādus pašaizsardzības paņēmienus (varbūt kāds policijas darbinieks var sporta stundā tos iemācīt visai klasei);
  • atgādināt par seksuālām robežām- nevienam nav tiesības viņai pieskarties, ja viņa to nevēlas vai arī, ja pārdomā, jebkurā brīdī var puisim teikt „nē”, un noteikti  nedarīt to, ko negribas.

 

Vecākiem, runājot par meitām, vairāk pat tēviem ir grūti palaist savu bērnu uz kādu pasākumu, gribas zināt, kas tur notiks, būt klāt. Tomēr šis ir īstais laiks sevi pārvarēt, uzticēties meitai, dēlam un paļauties, ka bērna audzināšanā ieguldītās rūpes un mīlestība nesīs savus augļus. Demokrātisku vecāku bērni daudz mazāk eksperimentē (un to dara visi!) un ļaujas pārgalvībām kā stingru audzinātāju atvases.

 

Nekrītiet panikā, ja jūsu meita ir nomēģinājusi cigaretes vai alkoholu, ja būsiet mierīgi, iespējams, ka tā arī paliks viena vienīga reize, jo gan pret nikotīnu, gan pret alkoholu pusaudža organisms ir ļoti jūtīgs - uztver to kā indi un cenšas atbrīvoties ar vemšanas palīdzību. Tomēr vēlme spītēt vecākiem var būt iemesls lietošanu turpināt. Sadumpojoties pret tēti un mammu, meita iegūst drosmi un spēju teikt „nē” visai dzīvei, viņa būs droša un nepakļausies manipulācijām.