Kad ir skumji pēc dzemdībām

 

Lai brīdī, kad bērniņš klēpī, dzīve nešķiet drūma

 

Protams, protams – tu zini: mazuļa piedzimšana ir prieka un laimes pilns notikums. Tu zini, ka gandrīz jāgavilē un jābauda šis laiks, bet tā vietā tev birst asaras un rūgti ir gan rīti, gan vakari. Tu piktojies uz sevi un uz citiem, tu gribi saprast – kas notiek!?

 

Visbiežāk šādu stāvokli saucam par pēcdzemdību depresiju, tomēr  emocionālie traucējumi pēcdzemdību periodā var būt ļoti dažāda rakstura.

 

Lai arī bērna piedzimšana patiešām ir priekpilns notikums, tas vienlaikus ir arī emocionāls krīzes stāvoklis, jo notikušas nozīmīgas pārmaiņas sievietes dzīvē un ikdienas ritmā. Nekas nav kā senāk – viss ir mainījies, pilnīgi viss. Ir jauna loma, rūpes, pienākumi un atbildība, un ar to saistīts nemiers. Ir arī fizisks nogurums, miega trūkumam, straujas hormonālās pārmaiņas un spēku izsīkums pēc dzemdībām. Satraukuma un baiļu pārvarēšanu nereti apgrūtina emocionāla un sociāla atbalsta trūkums, līdz ar to jaunā māmiņa bieži vien paliek viena savās izjūtās – īsti nezini, vai kādam teikt, ka nejūties labi, un līdz ar to jūties arvien sliktāk.

 

Emocionālu traucējumu, kurš sākas pirmajās divās diennaktīs pēc dzemdībām, dēvē par krīzi. Tā ilgst dažas stundas vai dienas, sasniedzot maksimumu trešajā līdz piektajā pēcdzemdību dienā. Tad izpausmes mazinās un klusi pāriet aptuveni divu nedēļu laikā. Sieviete šajā laikā brīžam jūtas laimīga kā putns debesīs, bet jau pēc mirkļa – kā izmirkusi, nobirusi un dubļos guloša rudens lapa. Var parādīties satraukums, jo sieviete jūtas nedroša un neprasmīga rūpēties par jaundzimušo, līdz ar to sāk domāt, ka ir nepiemērota mātes lomai. Mamma, protams, ļoti raizējas par mazuļa labsajūtu un baidās atstāt viņu vienu kaut uz brīdi. Trauksmi pavada pārmērīgs jūtīgums pret citu teikto un aizrādījumiem, aizkaitināmība vai raudulīgums. Var būt miega un ēstgribas traucējumi, nespēks. Sievietei ir grūti dalīties savos pārdzīvojumos ar kādu, jo bērna piedzimšanai bija jābūt priekpilnam notikumam, bet izrādās, ka tā gluži nav. Atšķiras sievietes gaidītais no reālām pašas izjūtām, kā ir būt mammai. Šajā dzīves posmā sievietei īpaši nepieciešams visu veidu atbalsts, nepieciešama arī informācijas sniegšana, izskaidrošana, kas viss kopā sievieti nomierina.

 

Dažām sievietēm (20%) emocionālie traucējumi var saglabāties ilgāk par pāris nedēļām, un var izpausties kā garastāvokļa svārstības atkal no eiforijas līdz skumjām, tomēr biežāk ir nomāktības izjūta. Sievietei var būt vainas izjūta jeb pašpārmetumi un zems pašvērtējums. Sieviete jūtas slikta mamma, nemākulīga, neprasmīga un kļūdu pieļāvēja. Gribas sevi sodīt, sist pa pirkstiem, pārmest. Jaunajai mammītei var būt miega traucējumi un vai nu negribas ēst vai pretēji – viņa atkal un atkal pārēdas. Sievietei var būt pārmērīgs nogurums, nespējot aizmigt pat tad, ja tāda iespēja rodas, un nepārejošs nespēks. Galu galā mammai no domu jucekļa mazinās vēlme ņemt bērniņu rokās, rotaļāties, sarunāties. Un atkal - sieviete izjūt satraukumu un pārdzīvo, ka nespēj rūpēties par bērnu. Tāds mokošs, mokošs, neapstādināms karuselis...

 

Iespējams, sievietei parādās arī psihosomatiski simptomi (piemēram, galvassāpes, muguras sāpes, gremošanas traucējumi), kas īsti nepakļaujas ārstēšanai – nevienas zāles nepalīdz.

 

Tomēr visbiežāk jaunās māmiņas cieš no trauksmes: izjūt milzīgu atbildību un satraukumu rūpēs par bērnu, cenšas būt laba, vēl labāka, vislabākā un pat perfekta māte, tādēļ ir saasināti jūtīga pret kritiku. Vienas no nevēlamām sekām šādām izjūtām ir bērna pārmērīga novērošana un kontrolēšana un vienlaikus nespēja uztvert bērna vajadzības, līdz ar to bērns ir nemierīgs un raud.

 

Emocionālie traucējumi noteikti ir jārisina. Trauksmaina, dusmīga vai nomākta mamma nespēj sniegt drošības sajūtu savam bērnam. Līdz ar to arī bērns cieš, jūtoties nedrošs un nemierīgs, slikti ēd, guļ, zaudē svaru, slimo un atpaliek attīstībā. Mātes ciešanas vienmēr ietekmē ne tikai jaundzimušo, bet arī pārējos bērnus. Turklāt emocionāli traucējumi pēcdzemdību periodā ir ciešanas ne tikai bērna mātei, bet arī tēvam. Arī vīrietis var būt krīzē, kļūstot par tēvu, īpaši tad ja vīrietis neatbilst cerētajai siltās ligzdas veidotāja lomai vai pat pats pieprasa aprūpi sava emocionālā nenobrieduma dēļ. Sieviete distancējas no vīra emocionāli, jūtas vientuļa un klusē, neizsaka savu neapmierinātību vai vajadzības un nesaņem ne emocionālu, ne praktisku atbalstu. Ģimenē var rasties konflikti, kas sievietes nomāktības izjūtu var tikai pastiprināt.

 

            Sabiedrībā ir viedoklis, ka vecāku lomai mums jābūt gataviem, tomēr nereti topošajiem vecākiem ir būtisks atbalsts un zināšanas, kas palīdz sakārtot sevi, savas domas un būt gataviem mātes un sievas,  tēta un vīra lomai.Lai jaunie vecāki Latvijā būtu sagatavoti ne tikai dzemdībām un bērna kopšanai, bet arī emocionālajām pārmaiņām, kas skar ikvienu ģimeni, kad tajā ienāk jauna dzīvība, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnika rīko Attiecību skolas lekciju ciklu topošajiem vecākiem.  

 

Kā noskaņoties dzemdībām, lai pēc tām nebūtu vilšanās un nepatikas? Kā jūtas jaundzimušais, ienākot šajā pasaulē, kādas ir viņa vajadzības un kā par viņu vislabāk rūpēties? Ko nozīmē- būt labai mammai? Kā vecāki var izveidot bērnā drošu un labu sajūtu pašam par sevi un par pasauli. Kā mainās pāra attiecības piedzimstot bērnam? Kā mainās attiecības ar jau esošiem bērniem ģimenē? Kā sagatavot bērnus vēl viena bērna ienākšanai ģimenē? Kā rīkoties, ja pēc dzemdībām ir trauksme, raudulīgums, jutīgums pret citu teikto? Ko darīt, ja izjūti ne tikai prieku, bet arī dusmas, aizkaitinājumu pret mazuli?

 

Attiecību skolā jaunajiem vecākiem būs iespēja iegūt zināšanas un emocionālo atbalstu, lai mazais, trauslais bērniņš izaugtu par laimīgu, drošu un veselu personību un, lai  jaunā māmiņa un tētis mācētu izbaudīt un priecāties par laiku, ko pavada kopā ar bērnu.Pēc lekciju cikla noklausīšanās Mātes pasē tiek veikta atzīme par sagatavošanos ģimenes dzemdībām.

 

Plašāka informācija par Attiecību skolas lekcijām topošajiem vecākiem: http://psihosomatika.lv/page/lekciju-cikli/toposiem-vecakiem, vai zvanot pa tālruni: 67 625 655.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Divi gani – sabiedriskās attiecības

info@divigani.lv

www.divigani.lv