Kad meitene pārvēršas par sievieti?

Dr. Baiba Gerharde

 

Kā meitenēm saprast, kas ar viņām notiek?  Kā mammas var palīdzēt?


Pusaudža vecums sākas 10-11 gados, tas sākas ar izmaiņām ķermenī, tām seko pārmaiņas psihē - sevis un citu uztverē, emocijās, vēlmēs, vajadzībās, domāšanā, uzvedībā.

„Jaunais augums” sākumā svešs, mulsina, nepatīk, var izraisīt kaunu, vēlēšanos slēpties. Tomēr tas atver durvis uz pieaugušo pasauli - gan satraucošu, vilinošu, iespējām pilnu, gan biedējošu. Pārņem arī skumjas, žēlums par aizejošo bērnību.

 

Ļoti interesantas kļūst pieaugušo sarunas - 11-12 gadus veca meitene viesībās vairs nedodas kopā ar bērniem rotaļāties, bet paliek pie galda, sēž klusi kā pelīte un kāri tver katru vārdu.

12-13 gados uzvedība ir mainīga - vienu mirkli viņa vēl spēlējas ar lellēm, lēkā pa gultu, tad paliek rimta, klusa domīga, pēc laika - pie spoguļa klāj acu ēnas un nevar izvēlēties, kādu krekliņu uzvilkt, tad atkal kļūst ērcīga, pikta, neapmierināta ar visu.

 

Lielākais atbalsts šajā pārmaiņu posmā ir draudzenes, visas klases meitenes seko līdzi cita citas menstruālajam kalendāram, dalās izjūtās, sniedz padomus, izpalīdz, kopīgi neapmeklē sporta stundas. Grūtāk tām meitenēm, kam dzimumnobriešana, mēnešreizes klasē sākas pirmajām un kam pēdējām.

 

Pamazām, sasniedzot 14-15 gadus, meitene aprod ar sava auguma jaunajām aprisēm, gan priecājas, gan krīt izmisumā par trūkumiem, kas neatbilst viņas ideālam. Arvien vairāk interesē zēni, un meitenes bauda iespaidu, kādu uz tiem atstāj.

Viņas aizgūtnēm apgūst sievišķības atribūtus - krāsošanos, augstus papēžus, spilgtas rotas, īsus svārkus, „seksīgu” apģērbu, pavedinošu izturēšanos, grozīšanos.

 

Ja meita neapmierināta ar izskatu, mammai svarīgi meitu uzklausīt, nomierināt un kopīgi apsvērt, kā problēmu mazināt - ja ir liekais svars - noderēs vingrošana, diēta, ja ādas problēmas - var palīdzēt speciāli kopšanas līdzekļi, kosmetologa apmeklējums, ja negribas brilles - varbūt var pāriet uz kontaktlēcām, arī matus var pārveidot, mainīt ģērbšanās stilu, vēl viens „triks”- akcentēt skaisto ārienē, tādējādi novēršot uzmanību no nepilnībām. Šie ir ļoti jūtīgi jautājumi, par kuriem jārunā smalkjūtīgi, delikāti. Nevainīga pajokošana vai pārrunāšana ar citiem (izpļāpāšana!) var izraisīt dramatisku reakciju.

 

Var būt arī tā, ka meitene cieš no izskata nepilnībām, kas pārējiem tādas nešķiet vai liekas stipri pārspīlētas. Šādās situācijās problēma visbiežāk slēpjas citur - meitenei nav savas vienaudžu kompānijas (savas grupas), viņa jūtas atstumta klasē, puisis, kas patīk, izrāda uzmanību citām, ir zema pašapziņa, neticība sev, nesasniedzami ideāli. Tās atrisinot, pārdzīvojumi un paškritiskās domas izzūd.

 

Trauksmes signāls ir mazs svars kopā ar pārliecību par pašas resnumu, meitene, kā likums, badojas, cenšas novājēt vēl vairāk - šāds stāvoklis (nervu anoreksija) ir bīstams veselībai un dzīvībai, tad steidzami jādodas pie ārsta.

 

Augot lielākai (16-17 gadi), pieaug interese visu to, kas notiek starp sievieti un vīrieti - par pāra attiecībām - mīlestību, tuvību, seksu. Uzmanība vairāk koncentrējas uz vienu cilvēku (īstenībā vai iztēlē, ja attiecības vēl neveidojas), nevis vairs uz jautrību grupā kā tas bija vēl gadu, divus atpakaļ. Meitene daudz fantazē par to, kādu vēlas savu puisi, ko gribētu no viņa sagaidīt, sapņo par attiecībām.

Seksuālas vēlmes kļūst arvien spēcīgākas, pieskaroties sev, meitene iepazīst jaunas, neierasti spēcīgas izjūtas, atšķirībā no puišiem, šīs izjūtas saistās ar iemīlēšanos, dziļu uzticēšanos, otra cilvēka un attiecību nozīmīgumu.

 

Kas nosaka robežu, kuru pārkāpjot, meitene kļūst par sievieti? Pilngadība? Sievietes augums? Mēnešreizes? Dzimumdzīve? Kāzas? Sevis izjūta? Ko nezīmē - būt meitenei, ko - būt sievietei? Katram cilvēkam - sava atbilde uz šiem jautājumiem. Kurā brīdī un ar kādu notikumu, pārdzīvojumu palīdzību šī robeža tiek pārkāpta - tas katras meitenes dzīves, izaugšanas stāsts, katrai savs un citādāks.

 

Manuprāt, atšķirība daļēji ietver vispārcilvēciskus (abu dzimumu) pieaugšanas kritējus - pilngadību, atbildību par saviem lēmumiem, savu rīcību, patstāvību un neatkarīgumu no citiem, tomēr nozīmīga arī dzimuma apzināšanās - sevis kā sievietes izjūta, ja meiteni vairāk raksturo biklums, nevainīgums, tad sievieti - pašapziņa, lepnums par savu dzimumu.