Ko darīt, ja sāp galva

 

Akūtu galvassāpju gadījumā jāvēršas pie ģimenes ārsta vai jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Nedrīkst kavēties un noteikti jāuzmeklē ārsts, ja sāpes pavada kustību koordinācijas, runas, samaņas traucējumi, domāšanas vai uzvedības izmaiņas, spranda stīvums, augsta temperatūra, lēkmes, cilvēkiem pēc 50 gadiem arī dažādas sāpes.

 

Ja sāpes ir hroniskas, ģimenes ārstam, iztaujājot pacientu un veicot nepieciešamās pārbaudes, jātiek skaidrībā, tās ir primāras vai sekundāras. Sekundāras sāpes vairumā gadījumu izzudīs, ārstējot pamatslimību, proti, slimību, kas izraisa sāpes, vai veicot rehabilitāciju, ja tas nepieciešams.

 

Ja galvassāpes ir primāras (izmeklējumos novirzes neatrod), jādodas pie psihoterapeita vai psihosomatiskās medicīnas speciālista. Iespējams, būs nepieciešama arī fizioterapija, savukārt ģimenes ārsts, neirologs vai algologs nodrošinās medikamentozo ārstēšanu.

 

Tomēr galva turpina sāpēt…

 

Neskatoties uz plašām izmeklēšanas un ārstēšanas iespējām, daudzi cilvēki joprojām turpina ciest, kavēt darbu, ierobežot ikdienas aktivitātes galvassāpju dēļ. Kāpēc tā? Viens no iemesliem varētu būt psiholoģisko faktoru neiekļaušana ārstēšanā. Recepti zālēm iegūt ir samērā viegli, bet ko darīt ar stresu? Vai iespējams „dzīvot mierīgi”?

 

Psihosomatiski pacienti mediķiem var būt grūti pacienti – ārsts nereti jūtas bezspēcīgs, jo viņa nozīmētā terapija nepalīdz vai palīdz tikai kādu laiku, ārsts var šaubīties par savu kompetenci vai veikto izmeklējumu nekļūdīgumu (t.i., par kolēģu kompetenci). Gadās, ka dārgas pārbaudes tiek veiktas atkal un atkal cerībā kaut ko atklāt, dažreiz pacienti tās uzstājīgi pieprasa. Tādā gadījumā strupceļā nonākuši abi. Ieteikums doties pie psihoterapeita ir izeja no tā.

 

Uzzinot, ka sāpju iemesls meklējams psihē, daļa cilvēku jūtas atviegloti, bet daļa – pārsteigti un neticības pilni, vēl citi sadusmojas un noraida šādu izskaidrojumu.

 

Tie, kas dodas pie psihoterapeita, pat ja šaubās par vizītes lietderību, ir gudri un apveltīti ar veselīgu pašapziņu. Viņiem ir drosme atzīt savas emocionālās grūtības, lai gan bieži tas ir grūts solis. Ir arī tādi, kas visu par sevi zina un saprot, bet netic, ka viņiem var palīdzēt, lai gan patiesībā nav spēka vai ir bail uzdrīkstēties.

 

Sava nozīme ir arī naudas jautājumam, jo izmaksu smagums gulstas uz slimo cilvēku un viņa tuvinieku pleciem. Tas var atturēt no psihoterapeita apmeklējuma. Tomēr, liekot svaru kausos par zālēm, citu speciālistu vizītēm un izmeklējumiem iztērētos līdzekļus un arī laiku, darba kavējumu dēļ nenopelnīto un dzīves kvalitātes zaudējumu, aina mainās. Veselība vienmēr prasīs ieguldījumus.

 

Dažreiz cilvēks jūtas bezspēcīgs to notikumu (arī slimību) priekšā, kas viņu piemeklē. Mēdz gadīties, ka dzīves norises šķiet nepelnītas un netaisnīgas, bet laiks rit, attālums sniedz citu skatupunktu – priekšā atklājas jauns pagrieziens, atveras kādas durvis. It īpaši tad, ja izdodas sevī kaut ko pārvarēt.

 

Lai galvassāpes – gan primāras, gan sekundāras, gan viegli pārvaramas, gan grūti ārstējamas, stipras un mazāk traucējošas – nav šķērslis jūsu ceļā!

 

Rakstu ir sagatavojis RSU Psihosomatikas klīnikas ārsts dr. Baiba Gerharde, pārpublicēšanas gadījumā atsauce ir obligāta.