Menstruāciju traucējumi

 

Menstruācijas atklāj sievietes reproduktīvo briedumu, tās parasti sākas vidēji 13 (9-15) gadu vecumā. Pubertātes periodā mēnešreizes jaunajai sievietei un viņas ģimenei var izsaukt lielu trauksmi, tādēļ ir svarīgi zināt normālo menstruālā cikla fizioloģiju un iepazīt ķermeņa izmaiņas, kas notiek šī cikla laikā.

 

Menstruācijas ir ne tikai sievietei raksturīgā menstruālā cikla, kas ir cikliskas un pulsveidīgas hormonu izdalīšanās rezultāts, sastāvdaļa, bet arī sievišķības izpausme, jo hormonālās svārstības ziņo: „es esmu sieviete". Menstruācijas ir neatņemama sievietes identitātes sastāvdaļa. Parasti menstruālā cikla regularitāte stabilizējas dažu gadu laikā pēc pirmajām menstruācijām. Menstruālā cikla garums, menstruālās asiņošanas ilgums un asiņu daudzums ir ģenētiski noteikts un individuāls katrai sievietei. Menstruālo ciklu regulē divvirzienu hipotalāma (starpsmadzeņu apakšējās daļas) - hipofizārā - olnīcu hormonālā ass. Varētu teikt, ka menstruācijas sākas galvā, - ja problēmas ir tur, tad iespējami arī menstruāciju traucējumi.

 

Regulāram menstruālajam ciklam nepieciešams:

 

  • ar olbaltumvielām un nepiesātinātajām taukskābēm pilnvērtīgs uzturs
  • regulāras fiziskās aktivitātes, kas ir ķermenis atbilstošas
  • savs ginekologs, kam sieviete uzticas
  • savs ārsts psihoterapeits, lai spētu adekvāti tikt galā ar nepatīkamām, satraucošām emocijām, stresu un zaudējumiem.

 

Sievietei dzīves laikā ir aptuveni 400-500 cikli - grūti iedomāties, ka tie visi paredzēti jaunas dzīvības ieņemšanai. Cikliskums ļauj sievietei emocionāli un psihoseksuāli izteikt plašo jūtu gammu - prieku, sajūsmu, izbrīnu, skumjas, vilšanos, dusmas. Menstruācijas simbolizē sievišķību, auglību, dzīvību un seksualitāti. Pārmērīga un ilgstoša asiņošana, sāpīgas mēnešreizes var nozīmēt ievainotu sievišķību, neapzinātu sievišķības noliegumu. Nereti sieviete izjūt diskomfortu par mēnešreizēm, savukārt to iztrūkums var izraisīt paniku. Garastāvokļa, uzvedības un ķermeņa izmaiņas hormonālo svārstību ietekmē atstāj iespaidu arī uz tuvākajiem ģimenes vīriešiem - partneri, dēlu, tēvu, brāli -, kuriem tas bieži ir neizprotami personīgas pieredzes trūkuma dēļ.

 

Menstruāciju traucējumi ir signāls par to, ka galvas-ķermeņa jeb psihes-somas līmenī kaut kas nenotiek pareizi. Menstruāciju traucējumi izpaužas kā:

 

  • pastiprināta asiņošana menstruāciju laikā (ilgāk par 8-10 dienām un menstruālo asiņu daudzums vairāk par 80ml - hipermenoreja (ļoti stipra menstruālā asiņošana), menorāģija (pastiprināta vai ieilgusi menstruālā asiņošana)) un pretēji - ļoti maza asins daudzuma izdalīšanās, menstruācijas īsākas par 2-3 dienām (hipomenoreja)
  • retas menstruācijas (oligomenoreja - periods no menstruāciju pirmās dienas līdz nākamo menstruāciju pirmajai dienai ir ilgāks par 35 dienām) vai biežas menstruācijas (polimenoreja - intervāls starp menstruācijām mazāks nekā 21 diena)
  • menstruāciju iztrūkums (vairāk nekā 3 mēnešus pēc kārtas - sekundāra amenoreja; menstruācijas neparādās vispār pubertātes periodā - primāra amenoreja)
  • citi menstruāciju traucējumi - neregulāras menstruācijas, asiņaini izdalījumi pirms un pēc menstruācijām, menstruālā cikla vidū u.c.

 

Būtiski ir arī ar menstruālo ciklu saistīti stāvokļi, kurus pavada virkne psihisku, somatisku jeb ķermenisku un uzvedības pazīmju, kas var būtiski ietekmēt sievietes dzīves kvalitāti un sociālo aktivitāti, novedot pat līdz darba nespējai. Šādi ar menstruālo ciklu saistīti stāvokļi var būt:

 

  • Dismenoreja ir dažādas intensitātes, krampjveida menstruāciju sāpes vēdera lejasdaļā un krustos, kas var pāriet uz muguru un augšstilbiem. Tā ir diezgan bieža sūdzība un vairumā gadījumu primāra, ja sāpju iemesls nav saistāms ar mazā iegurņa patoloģiju (dzemdes anomālijas, iegurņa iekaisuma slimība, endometrioze jeb dzemdes iekšējā slāņa audu attīstīšanās ārpus dzemdes). Sāpes izsauc prostaglandīnu (hormonu tipa vielas) un leikotriēnu (nepiesātinātās taukskābes) daudzuma palielināšanās, kas rada dzemdes kontrakcijas (saraušanos, savilkšanos)
  • Ar menstruālo ciklu saistīti disforiski jeb dusmu traucējumi raksturojas ar aizkaitināmību, uzbudināmību, mainīgu garastāvokli, depresīvu noskaņojumu, raudulību un pastiprinātu satraukumu, kas cikliski parādās vidēji 5-11 dienas pirms menstruāciju sākšanās un izzūd kopā ar mēnešreizēm
  • Premenstruālais sindroms ir līdz pat 90% sieviešu. Literatūras dati norāda, ka vairāk nekā pusei sieviešu, kas atnākušas pie speciālista sakarā ar garastāvokļa, uzvedības un fiziskām sūdzībām pirms menstruācijām, pēc izvērstas izmeklēšanas diagnosticē arī citus, ar menstruālo ciklu nesaistītus simptomus, piemēram, depresiju. No spēcīga premenstruālā sindroma cieš 20% sieviešu - simptomi ir tik spēcīgi, ka traucē ikdienas dzīvi. Sūdzību diapazons ir ļoti plašs un individuāls, dažādas psihoemocionālas sūdzības var papildināt ķermeniskas sūdzības (dismenoreja jeb menstruāciju traucējumi, vēdera uzpūšanās, vēdera izejas traucējumi, galvassāpes, krūšu sāpīgums un piebrieduma sajūta, slikta dūša, ķermeņa masas palielināšanās, tūskainība, nespēks u.c.), uzvedības izmaiņas (grūtības saskarsmē ar citiem cilvēkiem, tendence izraisīt konfliktsituācijas darbā, libido pastiprināšanās vai pavājināšanās, samazināta interese par ikdienas aktivitātēm u.c.) un apetītes izmaiņas (rijīgums, slāpes, vēlme ēst kaut ko saldu vai sāļu, atteikšanās no dažiem produktiem, pat neēšana)

 

Neregulāra asiņošana vai menstruāciju iztrūkums ir fizioloģiska un ļoti parasta parādība tajos sievietes dzīves periodos, kad hormoniem jāatrod jauns līdzsvars. Šie periodi ir pubertāte, grūtniecība, laiks pēc dzemdībām, bērna zīdīšanas laiks, klimaktērijs (posms sievietes dzīvē ap 45-50 gadu vecumu, kad beidzas dzimumdziedzeru darbība), menopauze un postmenopauze.

 

Hormonu līdzsvaru var izjaukt gan emocionāla slodze vai trauma (eksāmeni, šķiršanās, lieli, smagi dzīves notikumi, vēlēšanās palikt stāvoklī vai bailes no grūtniecības, dzemdībām), gan fizisks stress un organisma pārmaiņas (grūtniecība, ceļojums, pārmērīgas fiziskās aktivitātes profesionālām sportistēm, medikamenti, stāvoklis pēc pretapaugļošanās tablešu lietošanas pārtraukšanas, arī lietojot intrauterīno jeb dzemdē ievietoto hormonālo spirāli, pēc spontāna un izsaukta aborta, straujas svara izmaiņas, pie ilgstošām hroniskām slimībām un imūnsistēmas novirzēm). Tādos gadījumos noteikti jāmeklē speciālistu palīdzība.

 

Menstruāciju traucējumu gadījumā vissvarīgākais ir pašai sievietei apzināties iespējamos iemeslus. Uzticams ginekologs (ģimenes ārsts, endokrinologs vai psihoterapeits) palīdzēs sakārtot veselību un atgūt hormonālo līdzsvaru.

 

Ārsts psihoterapeits, psihosomatiskās medicīnas speciālists palīdz atklāt tos psihoemocionālos iemeslus, kas iepriekš palikuši neizpausti vai izpausti sevi nesaudzējošā veidā, lai harmoniskāk varētu justies sievietes, partneres, draudzenes, sievas un mātes lomā, lai varētu veiksmīgi augt profesionālajā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī lai varētu efektīvāk risināt savas dzīves sociālos aspektus. Svarīgi ir arī apzināties zaudējumus (pēc šķiršanās, pēc aborta, pēc dzemdes izoperēšanas, pēc tuva cilvēka nāves, menstruāciju izbeigšanās menopauzē un pēc tam), izsērot tos un spēt dzīvot tālāk - arī tā ir neatņemama sievietes dzīves daļa, ko palīdz izprast un sakārtot psihoterapija. Sievišķības un seksualitātes jautājumus efektīvi var risināt individuālā psihodinamiskā psihoterapija, kognitīvi biheiviorālā terapija un grupu psihoterapija. Atkarībā no terapijas mērķa ārsts psihoterapeits piedāvā īsā veida psihoterapiju noteiktas problēmas risināšanai (16-40 vizītes) vai ilgā veida psihoterapiju ar mērķi stiprināt sievietes identitāti, pieņemt savu sievišķību un būt labsajūtā ar sevi un citiem. Būt sievietei - tas ir vienlīdz brīnišķīgi un atbildīgi!