Miega traucējumi

 

Miegs ir nodarbe, kas aizņem trešdaļu mūža.

 

Miegs ir fizioloģiska vajadzība, kas ir pat svarīgāka par ēšanu. Tieksme pēc miega ir tikpat stipra, cik vajadzība elpot. Mēs zinām, kad jāiet gulēt, jo to jūtam, un zinām, kad jāceļas, jo esam atpūtušies. Katrās 24 stundās mums vajadzīgas 6-8 atpūtas stundas.

 

Normāla miega ilguma nav, bet vairums cilvēku vidēji guļ 7-8 stundas diennaktī. Citiem nepieciešams 6-9 stundas, citi jūtas izgulējušies jau pēc piecām stundām. Daudzi Dienvideiropas un Viduseiropas iedzīvotāji saglabājuši jauko tradīciju pagulēt diendusu. Novērots, ka 20-30 minūšu ilgs miegs pēcpusdienā (laikā no plkst. 14.00 līdz plkst. 18.00) palielina darbaspējas un možumu.

 

95% visu iedzīvotāju vismaz reizi mūžā ir saskārušies ar miega problēmām. Gandrīz trešdaļai pieaugušo novēro dažāda veida miega traucējumus. Traucēta miega jeb bezmiega gadījumā mēdz būt grūtības iemigt, miegs nesniedz spirdzinājumu vai ir traucēta miega saglabāšana – bieža pamošanās naktsmiera laikā, nespēja no jauna iemigt, pārāk agra pamošanās. Parastās sūdzības ir par hronisku nogurumu un miegainību.

 

Bezmiegs var būt akūts, un tas parasti ir pārejošs. To var izraisīt emocionāla vai fiziska nelabsajūta – stress, akūta slimība, gaisma, troksnis, pārmērīgi augsta vai zema temperatūra, izmaiņas miega režīmā, laika joslu maiņa. Šādos gadījumos parasti ir sūdzības par miegainību dienas laikā, pavājinātām darbaspējām, nomāktu garastāvokli.

 

Dažiem cilvēkiem bezmiegs ir ilgstoša hroniska problēma, ar ko viņi saskaras gandrīz katru nakti. Hronisku bezmiegu var izraisīt daudzi faktori. Apmēram pusi visu miega traucējumu izraisa iekšķīgas vai neiroloģiskas slimības, bet pārējo miega traucējumu pamatā ir psihiskas slimības, piemēram, depresija. Hroniska bezmiega gadījumā biežākās sūdzības ir par nogurumu, aizkaitināmību un nespēju koncentrēties.

 

Miegu iespaido arī uzturs un medikamenti. Kofeīns un citas centrālo nervu sistēmu stimulējošas vielas apgrūtina miegu. Alkohola nomierinošā un miegu veicinošā darbība bezmiega nomocītiem pacientiem maldīgi liek domāt, ka glāzīte pirms gulētiešanas uzlabos stāvokli. Alkohola lietošana vakaros paātrina iemigšanu, taču mazina miega kvalitāti. Alkoholam piemīt urīndzenoša darbība, un pilns urīnpūslis „liks” naktī celties. Alkohols var pastiprināt krākšanu un miega apnoju jeb elpošanas apstāšanos miegā – kādu brīdi elpošana nenotiek, bet pēc brīža atjaunojas ar dziļu ieelpu.

 

Sievietēm bezmiegu novēro līdz divām reizēm biežāk nekā vīriešiem. Ar to biežāk cieš cilvēki vecāki par 60 gadiem, ar hroniskām slimībām sirgstoši – īpaši, ja slimības norit ar sāpēm, psihisku slimību gadījumos. Bezmiegs biežāk ir vientuļnieku (atraitņu, šķirteņu) problēma.

 

Miega traucējumi ir viena no paaugstināta stresa līmeņa pazīmēm. Iemigt traucē domas par dienā pārdzīvotām nepatīkamām situācijām, bažas par nākamā dienā gaidāmo (pārbaude, eksāmens, atbildīga uzstāšanās, nepatīkama saruna). Bieži miega traucējumu pamatā ir ilgstošas neatrisinātas psiholoģiskas problēmas, piemēram, nesaskaņas attiecībās, emocionāli smags zaudējums (tuva cilvēka nāve vai aizbraukšana, darba zaudēšana, hroniska slimība un darbaspēju zudumus), emocionālas grūtības darba vidē, bezdarbs vai pārmērīgi liela darba slodze (gan fiziska, gan emocionāla). Nereti līdz ar psihiskā stāvokļa ārstēšanu un problēmu atrisināšanu atgriežas spēja labi izgulēties un pamosties miega spirdzinātam.

 

Pilnvērtīgs miegs ir viens no kvalitatīvas dzīves priekšnoteikumiem. Ja esat saskāries ar miega traucējumiem, vispirms pievērsiet uzmanību saviem gulētiešanas paradumiem, tomēr, ja bezmiegs turpinās ilgāk par divām nedēļām vai arī šie traucējumi ir īslaicīgi ar tendenci atkārtoties, vērsieties pēc palīdzības pie ārsta.

 

Rakstu ir sagatavojis RSU Psihosomatikas klīnikas ārsts dr. Maija Šetlere, pārpublicēšanas gadījumā atsauce ir obligāta.