Publikācijas

Ārsta darbu vairs nevērtē pēc tā, cik kvalitatīvs bijis darbs ar pacientu, bet gan pēc tā, cik korekti ir sarakstīta dokumentācija. Viņiem jādarbojas medicīnas sistēmā, kur darbam ar vienu pacientu ir atvēlētas 10 vai 15 minūtes dienā. Lūk, kādos apstākļos ienāk jaunie ārsti. Līdz ar to viņu ideāli ātri tiek izšķaidīti kā ziepju burbuļi.

Laikā pirms Ziemassvētkiem cilvēka domas ir atvērtas brīnumam – gan tā radīšanai, gan saņemšanai. Manuprāt, viens no tiem – kaut kā jauna un svarīga uzzināšana par sevi, kāda aspekta, kas, pēkšņi izgaismots, var likt pārvērtēt un pēc tam mainīt pat visu dzīvi. Pasakas ar savu simbolu un vispārinājumu bagātību ļauj cilvēkam gan ieskatīties savās vērtībās, domās un izjūtās, gan aizdomāties par to veidošanās apzinātajiem un varbūt līdz šim neapzinātajiem cēloņiem, gan tālāko attīstības ceļu nospraust.

Ar šo vēstuli gribēju paturēt sev tiesības redzēt to, ko redzu, un dzirdēt to, ko dzirdu, tā vietā, lai redzētu un dzirdētu to, ko citi gribētu, lai redzu un dzirdu. Un par redzēto un dzirdēto izteikt savu viedokli.

Mūsu sabiedrībā ir vispārpieņemts vērsties pēc palīdzības fizisku traumu gadījumā (salauzta kāja, problēmas ar sirdi, nierēm), bet sapratne par pārdzīvoto emocionālo šoku un tā radīto emocionālo traumu, kā arī izpratne par nepieciešamību saņemt palīdzību arī šādu traumu gadījumā, joprojām ļoti bieži ir nepietiekama.

Jums mājās ir tīnis? Apsveicam! Visas iepriekšējās bērnu audzināšanas problēmas nobāl uz pašreizējā aizaicinājuma fona.

Zīdainīša raudāšana ir visskaļākā paustais protests, kā dod mammai ziņu, ka kaut kas nav kārtībā. Noskaidrot, kas tieši bērnam nepieciešams, ir vecākiem uzdotais rēbuss, jo no tā, cik labi izdosies saprast savu bērnu un parūpēties par viņa vajadzībām, atkarīgs ļoti daudz.

Bērniņam augot, mamma ar tēti nepacietīgi gaida ne tikai, kad mazulis sāks rāpot, celties kājās un spert pirmos solīšus, bet arī bērniņa pirmās zilbes, izrunātos vārdiņus un teikumus. Nereti laiks iet, bet bērna pirmo teikumu tā arī sagaidīt nevar. Vēl jo vairāk - mazais runā neskaidri vai šļupst, citā gadījumā aizvien runā savā valodiņā vai nerunā vispār. Un, kā rīkoties, ja bērns sācis stostīties?

Bērna pirmie dzīves gadi ir ļoti piesātināti gan viņa augšanā un attīstībā, gan arī dzīves notikumos. Tā ir jauna pieredze, sajūtas un izjūtas, kas ne vienmēr ir tikai pozitīvas. Kā bērns pieņem šādas situācijas, vistiešākā veidā ir saistīts ar vecāku emocionālo reakciju uz notiekošo.

Vecāki veido pasauli, kurā bērns attīstās. Ja gudrie un varošie vecāki ir priecīgi, gaiši un labi, tad ir prieks augt. Vienmēr norūpējušies vecāki bērnam ir liels posts, jo parasti tādi vecāki staigā hroniski īgni, aizvainoti un viņu klātbūtnē bērns neapzināti sāk justies vainīgs un nelaimīgs.

"Patstāvības veidošanos iespējami grūtu dara vismaz divi faktori - vecāku noniecināšana un visvarenības sajūta, tāpēc vecākiem ir ļoti būtiski saprast, ka ikviens notikums, pārdzīvojumi, sasniegumi un attiecību pieredze nosaka pusaudža personības veidošanos". 

Pasaules Veselības organizācijas dati (2009) liecina, ka attīstītajās valstīs vairāk nekā 50% nāves gadījumu iemesls ir sirds–asinsvadu slimības. Viena no galvenajām šo slimību grupā ir koronāra sirds slimība (KSS) un tās iznākums miokarda infarkts. Ļoti svarīgi apzināties, ka nopietna nozīme KSS attīstībā ir psihiski emocionālajiem faktoriem, kas ir tikpat svarīgi kā hiperlipidēmija, cukura diabēts, perifēro artēriju slimība. Mazinot psihoemocionālu problēmu ietekmi uz cilvēku, var mazināt arī varbūtību, ka slimība attīstīsies, tādējādi būtiski ietekmējot dzīves ilgumu un kopējo dzīves kvalitāti.

Pavasarī RSU Psihosomatikas klīnika sadarbībā ar Eiropas ārstu asociāciju psihosomatiskajā medicīnā un psihoterapijā (AEPM) organizēja starptautisku izglītojošu semināru „Psihosomatiskā veselība – iespējas un izaicinājumi”.

 

Viens no semināra viesiem bija ārsts psihoterapeits, psihosomatikas speciālists profesors MATIASS ROSE, kurš vada Psihosomatiskās medicīnas centru Berlīnes Medicīnas universitātes Šaritē klīnikā, ir pasniedzējs Hārvarda universitātē Bostonā un Masačūsetsas universitātē ASV. Saņēmis vairākus augstus apbalvojumus, tai skaitā Lilly Dzīves kvalitātes balvu, Heinriha Bauera apbalvojumu par ieguldījumu diabēta ārstēšanā u. c. Piedāvājam dažas no profesora izteiktajām atziņām semināra dienās.

Kaut arī dzīvojam mūsdienu steidzīgajā un racionālajā pasaulē, ir vērts kaut vai vienu reizi gadā – Jāņu naktī – atmest savus stingros priekšstatus un „iziet ārpus” saviem nospraustajiem rāmjiem, lai izbaudītu šīs, gada visīsākās, nakts burvību.

Mūsu sabiedrībā ir spēcīgs mīts, ka cilvēks, kurš iet pie psihoterapeita, pats netiek galā ar savām problēmām, ir vājš. Patiesībā šis cilvēks ir drosmīgs un gatavs rīkoties, viņš vēlas pārmaiņas savā dzīvē un dara visu, lai tās īstenotu. Dr. Baiba Gerharde, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas ārste psihoterapeite, atklāti par to, kas notiek psihoterapeita kabinetā, kālab mums ir bailes doties pie psihoterapeita, par psihoterapijas efektivitāti un to, kas īsti ir ārsts psihoterapeits.

Pēc smagā brīža, kad uzzināta diagnoze - ļaundabīgais audzējs, pēc pārciestās operācijas un ārstēšanas, sūrajiem ķīmijas vai staru terapijas kursiem cilvēks nonāk aci pret aci ar sevi. Bez daktera klātbūtnes, pavisam viens ar savādi citādo dzīvi.

Ilgstošu un nekontrolētu stresa situāciju gadījumā organisma reakcijas var kļūt neadaptīvas un izraisīt dažādas veselības problēmas.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītāja profesore Gunta Ancāne norāda, ka ir absurdi vēlēties, lai visi bērni būtu perfekti paklausīgi. Šāda tendence nemaz nebūtu vēlama, jo liecinātu par jaunās paaudzes radošā gara un neatkarības trūkumu.

 

Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās Medicīnas un Psihoterapijas klīnika 2013. gada 27. martā organizēja Kultūras pēcpusdienu par tēmu "Pārdomas par garīguma meklētājiem un meklējumiem Indijā".
Garīguma, dzīves jēgas un patieso  vērtību meklējumi cilvēkus mēdz aizvest tālu prom no ierastās vides. Kas mūsu cilvēkiem ir svarīgākie atradumi Indijā, kāpēc tik daudzi brauc meklēt garīgumu uz šo zemi? Šis raksts sniedz ieskatu diskusijā.

 

2013. gada 28. februārī, Rīgas Stradiņa universitātes  Aulā, Inteliģences akadēmijas nodarbības ietvaros, asoc. profesore Gunta Ancāne vadīja nodarbību „Psihiskā veselība un kultūra”.

 

Virspusēji skatoties, no  patērētāja skatu punkta, vieglāk dzīvot ir nebrīvam cilvēkam – saņemt uzdevumus, tos izpildīt ar īgnumu vai prieku, lieki netērējoties domāšanas un šaubu procesos, neuzņemoties atbildību ne par ko. Tomēr, no cilvēka dzīves jēgas un vērtības lūkojoties, par to ir jāmaksā ārkārtīgi augsta cena: fiziskas slimības, traumas, atkarības u.t.t. individuālā līmenī, stagnācija, destrukcija u.tml. sabiedrības līmenī. Izvairīšanās jeb atteikšanās no atbildības vienalga kādā tās formā , ir izvairīšanās jeb atteikšanās no brīvības un neatkarības. Diemžēl abās tās nozīmēs – kā ārējās tā iekšējās, personīgās, eksistenciālās. Un, kā rāda vēsturiskā pieredze – atsevišķa indivīda un sabiedrības brīvība un neatkarība ir savstarpēji saistīti jēdzieni.

 

Emocionāla atbalsta esamība cilvēka dzīvē ir būtisks priekšnoteikums veselības stāvokļa saglabāšanai un personības sekmīgai attīstībai. Tas attiecas arī uz gados vecākiem cilvēkiem. Runājot par veselīgas novecošanās procesu, kura būtība ir novecot aktīvi, neapgrūtinot sevi un citus ne ar savām fiziskām, ne psihiskām vajadzībām, emocionālais atbalsts tajā ir īpaši svarīgs.

 

...tam vajadzētu būt stāstam par lielisku ilglaicīgu un patīkamu sadarbību. Taču, ja sirds ir vāja, bet emocijas ļoti spēcīgas vai ilgtermiņā apspiestas, satikšanās var beigties bēdīgi.

 

Franču rakstnieks Frederiks Beigbeders apgalvo, ka mīlestība ilgs trīs gadus. Zināmā mērā viņam var piekrist, ja vien ar mīlestību saprot rozā briļļu periodu, kad attiecībās viss notiek pats no sevis. Mēs šoreiz nolēmām parunāt par nākamajiem...trim, trīspadsmit vai trīsdesmit gadiem, kad viss vairs nenotiek pats no sevis.

 

Lai arī bērna piedzimšana ir priekpilns notikums, reizē tā ir arī eksistenciāla krīze. Emocionāls krīzes stāvoklis ar dažādām emocionālām izmaiņām tāpēc, ka notikušas pārmaiņas sievietes dzīvē un ierastajās aktivitātēs. Tā ir jauna loma un atbildība un ar to saistīts nemiers. Nozīme ir arī fiziskajam nogurumam, miega trūkumam, straujajām hormonālajām pārmaiņām un izsīkumam pēc dzemdībām. Satraukuma un baiļu pārvarēšanu, kas dažām sievietēm saistīts ar dzemdībām un bērna ierašanos pasaulē, apgrūtina emocionāla un sociāla atbalsta trūkums. Tādos gadījumos sievietes var pieredzēt dažādus emocionālus traucējumus.

 

   
Novembra Kultūras pēcpusdienas tēma bija – mākslīgais intelekts.
Diskusijā tika aicināti piedalīties pārstāvji no LU Mākslīgā intelekta laboratorijas, ārsti, filosofi, sociālantropologi, interesenti.
   
         

 

   Funkcionāli kuņģa–zarnu trakta traucējumi ir vieni no visbiežākajiem veselības traucējumiem. Jaunākais to diagnostiskas un ārstēšanas pamats – Romas III kritēriji – veidots, izmantojot biopsihosociālo jeb psihosomatisko pieeju, kas uzsver ne tikai somatisko, bet arī psihes un sociālo faktoru nozīmi šo traucējumu izcelsmē. Šis raksts veltīts Pasaules garīgās veselības dienai, ko atzīmē 10.oktobrī.  
     

 

  

 

Pārticis cilvēks spēj priecāties par vērtībām, kuras viņam pieejamas. Pārticis cilvēks, jūtas labi. Šajā izjūtā iekļauta gan pašpietiekamība, gan brīvība, par ko arī runājām šajā diskusijā. Man šķiet, mūsu sabiedrībā īpaši vajadzētu atbalstīt ir tos cilvēkus, kuriem ir spējas nopelnīt pietiekoši daudz naudas. Mēs varētu priecāties par viņiem! Un, brokastis ēdot, bērnu klātbūtnē paslavēt šos cilvēkus. Tikai tā iespējams veidot pārticīgu sabiedrību nākotnē.

 
       

 

  

 

 Pēdējos gados pieaug klīniskā izpratne par psihisko faktoru lomu kopējā veselības stāvokļa saglabāšanā. PVO (2009) secinājusi, ka cilvēkiem ar labu psihisko veselību ir labāka fiziskā veselība, veselīgāks dzīvesveids, fizisku slimību gadījumā tie ātrāk atveseļojas un šiem cilvēkiem ir raksturīgs arī tiešāks un atvērtāks uzvedības stils, kā dēļ tiem ir mazāk dažādu ierobežojošu emocionālu kompleksu ikdienā. Tas viss nosaka, ka cilvēki ar labu psihisko veselību ir ar augstāku izglītības līmeni, viņi ir prasmīgāki attiecību veidošanā, drošāki sevis attīstīšanā un pašrealizācijā un viņiem ir lielāki ienākumi un, galu galā, – augstāka dzīves kvalitāte. 

Ārstiem svarīgākais no iepriekš minētā ir koncentrēts PVO apgalvojumā (2009): “Psihiskā veselība ir fiziskās veselības aizsargfaktors.”

 
       

 

         
Šāda bija klīnikas šīs sezonas pirmās Kultūras pēcpusdienas diskusijas tēma. Diskusijā tika aicināti piedalīties izcilu personību vecāki un visi, kas par tādiem vēlas kļūt. 26. septembra diskusijas goda viesis bija VILNIS ZARIŅŠ, filozofijas zinātņu doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Ar savu pieredzi audzināšanā dalījās izcilā pianista Vestarda Šimkus un viņa māsās, jaunās izcilās pianistes Aurēlijas Šimkus mamma, fascinējošā dāma un filozofe IVETA ŠIMKUS.
Piedāvājam fragmentus no diskusijas un aicinām uz nākamajām kultūras pēcpusdienām katra mēneša pēdējās trešdienas vakarā!
 
 

 

 

 

 

 

 

Ārsta apmeklējums ir satraukuma pilns brīdis pat pieaugušam cilvēkam. Ne velti spēcīgs un augumā ražens vīrietis ārsta kabinetā nereti sāk uzvesties kā bērns. Tieši bērni no ārsta prasa vissmalkākās prasmes, lai panāktu ārstniecības procesā tik svarīgo sadarbību un uzticēšanos.

Lasīt vairāk

 

       

Kāpēc Latgalē, kad kāds nomiris, vai arī tiek pieminēts mirušo piemiņas pasākumā, tuvinieki mājās dzied psalmus? Kāpēc šāda tradīcija zināma tikai un vienīgi Latgalē? Kāda ir mūzikas ārstnieciskā nozīme sērās?

To pirmās sezonas noslēdzošajā RSU Psihosomatikas Klīnikas Kultūras pēcpusdienā skaidroja Dr.phil. MĀRTIŅŠ BOIKO, muzikologs, profesors Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijā, Latgales mūzikas kultūras pārzinātājs, nesen klajā laistā CD/DVD akadēmiskā izdevuma “Psalmu dziedāšana Latgalē” līdzautors.

Lasīt vairāk

 
         

Būtu labi, ja ģimenes ārsts uzskatītu par savu uzdevumu un pienākumu palīdzēt pacientam adaptēties jaunajā situācijā – uzzinot faktu, ka konstatēts vēzis. Turklāt ņemot vērā pacienta individualitāti, psihisko stāvokli, izglītību, kultūru, ģimeni un citus aspektus.

Lasīt vairāk

 
         

Katru mēnesi klīnikā notiek Kultūras pēcpusdienas, kurās ārsti psihoterapeiti, kolēģi no dažādām medicīnas sfērām, studenti, inteliģences pārstāvji, žurnālisti un interesenti diskutē par sabiedrībā aktuālām tēmām! 

Lasīt vairāk

         

Pēdējos gados, kad iedzīvotājiem jāpiedzīvo dažādas krīzes, bieži var novērot, ka pēc grūtas dzīves situācijas viss "it kā pāriet", tomēr vēlāk cilvēkam parādās somatiski simptomi. Ārstiem ir svarīgi atpazīt pacienta dzīvē krīzi un tās radītos psihosomatiskos traucējumus, lai mudinātu pacientu saņemt adekvātu krīzes psihoterapiju. 

Lasīt vairāk

         

Ārsta darbs rada nepieciešamību pēc savas iekšējās nāves filozofijas. No ārsta tiek gaidītas zināšanas un prasmes, kā pareizi jārīkojas situācijās, kad cilvēks mirst. Ko teikt un ko neteikt? Ko darīt un ko nedarīt? Kā izturēties pret mirušā tuviniekiem - ja mierināt, tad - kā? Tas, kā un ko ārsts atbild, zināmā mērā atkarīgs ne tikai no ārsta zināšanām, bet arī no tā, cik sakārtotas ir viņa izjūtas nāves gadījumos. 

Lasīt vairāk

         

Kas sāp latvietim? Jaunākie pētījumi liecina - galva, mugura un locītavas,kā arī Latvijas iedzīvotāji mokās ar bezmiegu.

Lasīt vairāk  

         

Atbildīgs darbs, lielas prasības, pārāk liela darba slodze, mazs sociālais atbalsts un neatbilstošs materiālais un garīgais atalgojums ir izdegšanas sindroma priekšnoteikumi.

Lasīt vairāk  

         

Šajā strauji mainīgajā laikā, kad diena paskrien interneta pieslēguma paātrinājumā, vajadzību saritināties čokuriņā, piespiesties kaut kam vai kādam, lai sasildītos, bieži neiecietīgi uztveram kā vājuma pazīmi, kas kā sezonāls vīruss piezogas un noliek cilvēku pie vietas. Bet varbūt viss ir tieši otrādi - rokas salst, lai kāds tās sasildītu, laternu stundas ir garākas, lai ļautos apcerīgumam un sarunām par dzīves jēgu, drusku piebremzētu savu personīgo vāverriteni un izvērtētu, kas ir un kas nav skriešanas vērts. 

Lasīt vairāk

         

Oktobrī durvis vēra Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas unPsihoterapijas klīnika, kas ir pirmā šāda veida klīnika Latvijā. 

Lasīt vairāk

 

 * Pārpublicējot materiālus, nepieciešama RSU Psihosomatikas klīnikas rakstiska atļauja