Neauglības psihoemocionālie aspekti

 

Vairums ekspertu ar jēdzienu „neauglība” definē stāvokli, kad pēc vismaz vienu gadu ilgiem mēģinājumiem grūtniecība tomēr neiestājas. Tautā plaši izplatīts uzskats, ka neauglīgas ir arī tās sievietes, kuras var palikt stāvoklī, tomēr nespēj iznēsāt un dzemdēt bērnu spontānu abortu vai priekšlaicīgu dzemdību dēļ. Pasaules Veselības organizācija par pareizāko uzskata diagnozes „neauglība” lietošanu gan sievietēm, gan vīriešiem, ja grūtniecība neiestājas pēc 24 mēnešus ilgiem mēģinājumiem.

 

Neauglība ir augoša problēma, kas mūsdienās sastopama praktiski visās kultūrās un sabiedrībās, skarot 10%-15% pāru, kas sasnieguši reproduktīvo vecumu. Tā kā parādās arvien vairāk iespēju, kā plānot grūtniecību, daudz vairāk sieviešu izvēlas laist bērnus pasaulē lielākā vecumā. Tas ir laiks, kad ir iegūta zināma finansiāla stabilitāte, tomēr grūtniecības iestāšanās iespēja samazinās.

 

Neauglības iemesli var būt arī izslimotu seksuāli transmisīvo slimību sekas un svara problēmas – pārlieku liels vai mazs ķermeņa svars. Dažkārt neauglības iemesls tā arī paliek neatklāts. Šādos gadījumos tas var tikt klasificēts kā psihogēns jeb psihoemocionālu faktoru radīts.

 

Pēdējos gados strauji pieaudzis to pāru skaits, kuri vēlas ārstēt neauglību. Tas notiek arī tādēļ, ka ir izstrādātas jaunas un sekmīgas tehnoloģijas, kā arī pieaugusi pārliecība par to izmantošanas „normālumu”. Tas savukārt ļāvis zinātniekiem pētīt gan psihes ietekmi uz neauglību, gan arī neauglības un tās ilgstošas un nesekmīgas ārstēšanas ietekmi uz psihoemocionālo labsajūtu.

 

Kļūšana par vecākiem ir viena no lielākajām pārejām gan vīrieša, gan sievietes dzīvē. Stress, ko rada nepiepildītā vēlme kļūt par bērna vecākiem, rada trauksmi, dusmas, depresiju, attiecību problēmas gan ar partneri, gan apkārtējiem, kā arī paša nevērtības izjūtu. Partneri var palikt trauksmaināki par savu spēju ieņemt bērnu, kas palielina problēmas pašu seksuālajā dzīvē un veicina sociālo izolāciju. Bieži novērots, ka neauglības radītās sekas izraisa pāru šķiršanos – īpaši, kad piedzīvots aborts vai priekšlaicīgas dzemdības. Šādos gadījumos neauglības radītai mazvērtībai klāt pievienojas arī zaudējuma, nolemtības sajūta, sēras.

 

Neauglības ārstēšana

 

Vairumam pāru, kas uzsāk neauglības ārstēšanu, jau ir augsts dabiskas spriedzes līmenis pašas neauglības dēļ. Arī medicīniskās apaugļošanas process saistās ar paaugstinātu trauksmi, depresiju un stresu. Pēdējos gados medicīniskās apaugļošanas efektivitāte ir palielinājusies, un šobrīd iespēja, ka neauglīgs pāris tiks pie sava mazuļa jau ar pirmo ārstēšanas mēģinājumu, ir ap 40%. Tāpēc arvien vairāk pētījumu ir vērsti uz to, lai novērtētu medicīniskās apaugļošanas ietekmi (galvenokārt fokusējoties uz nesekmīgiem apaugļošanas mēģinājumiem).

 

Ir pierādīts, ka nesekmīgi medicīniskās apaugļošanas mēģinājumi rada depresīvo simptomu pieaugumu. Tieši psihoemocionālie faktori (nevis materiālie apsvērumi vai ārsta atteikšanās turpināt) bieži ir galvenais iemesls, kāpēc pāris pēc pirmajiem nesekmīgajiem mēģinājumiem ārstēšanu pārtrauc. Ir pierādīta arī psihes ietekme uz medicīniskās apaugļošanas rezultātu – vairums pētījumu, kuros vērtēta stresa un garastāvokļa ietekme uz medicīnisko apaugļošanu, apstiprina teoriju, ka spriedze pazemina grūtniecības iestāšanās varbūtību.

 

 

Psihoterapija

 

Lēmumu par psihoterapijas uzsākšanu pacienti visbiežāk pieņem pēc pārdzīvotā stresa, kas radies, sastopoties ar nepiepildāmām ilgām un attiecību sarežģījumiem. Ja stresa iemesls ir neauglība, noteikti būs arī blakus komponenti, kas stresu kāpinās, piemēram, auglīgi draugi un radinieki, neauglības ārstēšana un ar to saistītā nestabilitāte darba attiecībās, ik mēnesi pārdzīvotā zaudējuma izjūta, grūtības komunicēt ar savu partneri gan verbāli, gan seksuāli, iespējams, arī sērošana par zaudējumiem, pārdzīvojot vienas vai vairāku grūtniecību pārtraukšanos.

 

Iespējamas arī situācijas, kad viens no partneriem ir ļoti fokusēts uz neauglības ārstēšanu – „dara visu, ko var izdarīt”, kamēr otrs partneris procesā piedalās negribīgi. Visos šajos gadījumos ārsta psihoterapeita apmeklējums ir pareizā izvēle. Vizītēs tiek pārrunāti ar neauglību saistītie aspekti, lai pieņemtu lēmumu, kurš psihoterapijas veids ir vispiemērotākais konkrētajā gadījumā.

 

Ko var sagaidīt no psihoterapijas neauglības vai augļa zaudējuma gadījumā?

 

Daži no ieguvumiem būs spēja:

 

  • Identificēt, apzināties un atļaut sev just jūtas, kuras izraisa neauglība un ar to saistītie zaudējumi
  • Izsērot zaudējumu
  • Izvērtēt iespējas kļūt par bērna vecākiem un pieņemt atbilstošus lēmumus
  • Atjaunot abpusēji apmierinošu seksuālo dzīvi ar savu partneri
  • Pieņemt sevi ne tikai kā nespējīgu būt par bioloģiski ieņemta bērna vecāku
  • Atrast un pilnveidot sevī mītošo spēku
  • Pieņemt neauglību stāvokli, integrēt to sevī tā, ka iespējams sevi redzēt kā pilnvērtīgu personību ar daudziem savas identitātes aspektiem