Psihiskās veselības stāvoklis Latvijā

Cilvēka veselība ir definēta kā fiziska, emocionāla un sociāla labsajūta. Ir jāatzīst, ka Latvijā daudziem iedzīvotājiem ir problēmas ar psihisko veselību. Kā rāda dažādu institūciju veiktas aptaujas, Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi un laimes izjūta ir vienā no pēdējām vietām Eiropā. Cilvēki jūtas slikti un nejūtas veseli.

 

Pasaules attīstītākajās valstīs depresija un stresa radīti traucējumi ietekmēs veselības aprūpes sistēmu tikai 2030. gadā, taču Latviju šāda situācija var piemeklēt daudz ātrāk. Pašreizējā situācija valstī ir vērtējama kā emocionālā krīze, kuras nerisināšanas sekas var būt daudz tālejošākas un daudzslāņainākas par ekonomiskajiem rādītājiem.

 

Psihiskās veselības veicināšana ir nepieciešama un svarīga gan katra cilvēka dzīves kvalitātei, gan valsts ilgtspējīgai attīstībai. Starp psihisko un fizisko veselību pastāv cieša saikne, fizioloģiskie procesi cilvēkā ir psihosomatiski pēc savas dabas. Kā liecina statistika, Latvijā pie ģimenes ārstiem gadā ir apmēram 7 miljoni vizīšu un 60% pacientu, kuri apmeklē primārās aprūpes ārstu, ir psihoemocionālo traucējumu diagnoze (Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati).

 

Līdz veselai sabiedrībai Latvijā vēl tāls ceļš ejams... PVO jau 2009. gadā ir pateikusi, ka „Eiropai ir nepieciešama tāda veselības politika un programmas, kas uzlabotu psihisko veselību visai populācijai".

 

Valstij šobrīd trūkst statistikas par patieso psihisko traucējumu apjomu. Izplatītākie psihiskie un uzvedības traucējumi pēc oficiālajiem datiem valstī ir šizofrēnija, garīgā atpalicība un organiski psihiski traucējumi, kuri kopā veido apmēram divas trešdaļas no reģistrētajām saslimšanām. Neirožu, robežstāvokļu un stresa radītu traucējumu statistikas datos tikpat kā nav, jo pacienti reti vēršas pēc palīdzības šādos gadījumos. No tā izriet vēl viena problēma - psihoterapeitiskā un psihosomatiskā palīdzība nav valsts apmaksājamo pakalpojumu sarakstos, un lielai daļai pacientu tā ir nepieejama.

 

Svarīgi ir paplašināt statistisko izpēti par psihisko veselību Latvijā, izvērtējot psihisko saslimšanu ārstēšanas par valsts līdzekļiem efektivitāti. Tas parādīs, cik efektīvi būtu psihoterapeitiskās un psihosomatiskās palīdzības minimumu iekļaut valsts apmaksājamo pakalpojumu skaitā un iesaistīt psihoterapeitus primārās aprūpes komandā, kā arī kompensējamo antidepresantu izrakstīšanu uzticēt gan psihiatriem, gan ģimenes ārstiem, gan neirologiem, gan psihoterapeitiem.