Psihoterapija

Mūsdienu sabiedrībā un dzīves veidā psihoterapija kļūst arvien aktuālāka. Tās nozīme un nepieciešamība pēc tās palielinās. Vismaz reizi dzīvē tā ir nepieciešama gandrīz ikvienam no mums - kaut vai tikai domu un jūtu sakārtošanai, kas ir nepieciešama, lai cilvēks nesaslimtu.

 

Ja neprotam tikt galā ar stresu ikdienā, ja ir grūtības pieņemt sevi un veidot attiecības, ja uznāk panikas lēkmes, ja skar vardarbība, zaudējums, nāve, šķiršanās, sēras vai pārdzīvojumi. Ja uzņemamies darba gūzmu, turpinot savu skrējienu no agra rīta līdz vēlam vakaram, ja sajūtam iekšēju diskomfortu, trauksmi, - agri vai vēlu ķermenis signalizē, ka tam nepieciešama atpūta. Signalizē ar ... slimību.


Pasaulē medicīnā ir atzīti šādi psihoterapijas virzieni -

  • psihoanalītiski-psihodinamiskā psihoterapija

  • kognitīvi biheiviorālā terapija

  • interpersonālā terapija

  • integratīvā terapija

Psihoterapija var noritēt dažādās formās:

Psihoterapeita uzdevums ir palīdzēt pacientam saprast, kas ar viņu notiek, kopīgi censties izprast to, kas notiek pacienta zemapziņā un kā tas ietekmē cilvēka emocionālo un fizisko veselību.

Psihoterapeits izmanto savas zināšanas, prasmes un pieredzi, lai palīdzētu cilvēkam nonākt līdz ticībai sev un saviem spēkiem. Psihoterapijas mērķis ir palīdzēt pacientam attīstīt savu iekšējo spēku - lai tālāk pacients varētu balstīties pats uz sevi un saredzēt dzīves jēgu. Ārsts-psihoterapeits nosaka, kāda veida psihoterapeitiskā ārstēšana ir nepieciešama pacientam.

 

Ar psihoterapijas palīdzību var sekmīgi risināt gan ķermeņa, gan emocionāla un psihiska rakstura problēmas, un sabiedrība arvien vairāk sāk pieņemt psihoterapiju ne tikai kā iespēju, bet arī nepieciešamību.

 

Psihoterapija ir ārstniecības metode, ko izmanto, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri cieš no emocionālām un psihiskām grūtībām vai to radītiem psihosomatiskiem traucējumiem. Ārstēšanu var veikt tikai ārsts-psihoterapeits: jau sertificēts vai rezidents, kurš mācās un strādā ārsta-psihoterapeita vadībā.

 

Psihoterapija ir dziļš un sistemātisks darbs, kas saistīts ar emocionālo un somatisko problēmu risināšanu. Katra cilvēka problēmas lielā mērā ir atkarīgas no viņa paša, un pašam ir jāatrod risinājums, tomēr ir reizes, kad cilvēks viens pats nespēj šo risinājumu atrast un var palīdzēt ārsts-psihoterapeits. Vissvarīgākais psihoterapeita darba instruments ir saruna un emocionālais kontakts - ārstējošas jeb terapeitiskas attiecības, ar kuru palīdzību nonākt līdz diagnozei un problēmas risināšanai.

 

 

Pieteikšanās forma