Psihosomatiskas izcelsmes vēdera problēmas

 

Barības uzņemšana, sagremošana un atlieku izdalīšana – tādas ir gremošanas trakta orgānu galvenās funkcijas. Un savās izpausmēs tās atrodas attiecībās ar cilvēka ārējo vidi un ir saistītas ar cilvēka emocionālo pasauli un attiecībām ar citiem cilvēkiem.

 

Gremošanas trakta fizioloģiskos procesus nevar izolēt no cilvēka dvēseles noskaņojuma. Tāpēc barības uzņemšanu, košļāšanu, norīšanu, sagremošanu un barības atlieku izdalīšanu varam uzskatīt arī par daudz niansētākiem procesiem, kas parāda attiecības starp cilvēkiem. Par to liecina arī dažreiz lietotie izteicieni – „tev tas nebūs pa zobam”, „to būs grūti atkost”, „tu to diez vai sagremosi”…

 

Jaundzimis bērns emocionālā ziņā funkcionē kā viena vienīga mute. Tā ir galvenais instruments komunikācijā ar ārējo vidi. Tā vai citādi, bet ēšana un sāta sajūta jaundzimušajam rada mierinājumu, drošību, rada sajūtu, ka viņu mīl un par viņu rūpējas. Un visu mūžu cilvēkam barības uzņemšana un sekojošā apmierinājuma sajūta paliek par aizvietojošu mehānismu jebkuras vilšanās un sarūgtinājuma gadījumā. Cilvēka emocionālais stāvoklis, barību uzņemot, ietekmē tālāko gremošanas procesu. Agresija, dusmas, bailes, depresija bremzē kuņģa un zarnu darbu un sākumā var izsaukt funkcionālas, bet vēlāk arī organiskas kuņģa-zarnu trakta izmaiņas.

 

Briesmas, agresija izsauc spriedzi. Dzīvnieki tādos apstākļos neēd. Bet cilvēks briesmas un agresiju pārnes uz sociālām attiecībām, cilvēks baidās nevis no apēšanas tiešā veidā, bet, piemēram, no atlaišanas no darba, no kritikas, no autoritātes. Un cilvēks ir ne tikai spējīgs ēst tādā emocionālā noskaņojumā, bet nereti pat ēd vairāk kā ierasts, lai „nomierinātu nervus”. Un barība nokļūst gremošanas procesam nesagatavotā gremošanas traktā, no stresa sasprindzinātā barības vadā, kuņģī, zarnās. Rezultātā var attīstīties dažādi  kuņģa-zarnu trakta traucējumi.

 

Arī defekācijas akts dzīvniekiem saistīts ar mieru un drošību. Dzīvnieku pasaulē izkārnījumi un urīns kalpo teritorijas iezīmēšanai – kā attiecības ar īpašumu, valdīšanu. Nereti dzīvnieki izmanto barības trakta izdalījumus, lai aizbaidītu ienaidnieku, aizsargātu sevi briesmās, piemēram, lapsas aizsargājas no vajājoša medību suņa, izšļācot šķidru fekāliju strūklu.

 

Arī cilvēks neapzināti cenšas pielāgot zarnu trakta iztukšošanu dienas mierīgajam periodam, kad viņam nav jārisina smagas problēmas. Tomēr zarnu trakta iztukšošana cilvēka dzīvē nereti saistāma ar neapzinātām agresīvām jūtām, apspiestu cīņu pret autoritāti, cīņu par varu, naudu.

 

Jāsaka gan, ka kuņģa-zarnu trakta simptomi vairāk gan maskē, nevis atklāj cilvēka dvēseles pārdzīvojumus. Bieži ar simptomiem tiek maskētas bailes, iekšēja nepārliecinātība, neapmierinātas emocionālās vajadzības un tam sekojošas dusmas. Ja simptomu ārstē medikamentozi vai ķirurģiski, bieži pēc tam parādās psihiskie simptomi – bailes, depresija, manifestas atkarības.

 

Aplūkosim dažu slimību emocionālos aspektus.

 

1. Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla

Ir pasīvais un hiperaktīvais čūlas slimnieks.

Pasīvais ir ar noslieci uz depresiju un tieksmi uz atkarību. Čūla nereti atklājas, kad cilvēka atkarības vēlmes sastop atraidījumu, cilvēks izjūt trauksmi, jo ir bailes tikt pamestam. Var būt arī bailes no autoritāras vecāku figūras. Cilvēks bauda atkarību un izvairās no jebkura riska, kas varētu vest uz neatkarīgāku funkcionēšanu. Viņš atkarībā saskata drošību.

Hiperaktīvais arī ir ar stiprām atkarības vēlmēm, bet tās noliedz. Viņš atsakās no savām vēlmēm, un pats no tā cieš. Viņam nav miera, viņš cenšas pierādīt savu spēku un iegūt neatkarību. Viņš ir vienlaicīgi ļoti aktīvs un ļoti nepārliecināts par sevi. Šis slimnieks nevar justies droši, kā vien sasniedzot kādus panākumus, viņš dzīvo nepārtrauktā stresā, ir grūtības atslābināties.

 

2. Aizcietējums

Cilvēki, kuri cieš no aizcietējuma, nereti ir ļoti tīrīgi, kārtīgi, taisnprātīgi, trauksmaini, depresīvi, ārēji mierīgi, bet iekšēji saspringti, nepārliecināti par sevi. Bieži viņi no citiem neko negaida, un tāpēc uzskata, ka paši arī citiem neko nevar vai negrib dot. Reizēm aizcietējums attīstās kā kompensatora reakcija pēc smaga zaudējuma. Bērniem un pusaudžiem aizcietējumu var uzskatīt arī kā protesta reakciju pret autoritāti, reizēm pārāk pedantisku, kontrolējošu audzināšanu.

 

3. Šķidra vēdera izeja

Cilvēki, kuri cieš no šķidras vēdera izejas, parasti jūt bailes no autoritātes, jūtas bezpalīdzīgi, atkarīgi. Tomēr arī viņi vēlas tikt pamanīti, un rodas konflikts starp paša vēlmēm un bezpalīdzības un baiļu sajūtu. Šiem cilvēkiem ir izteikta vēlme dot, darīt labu citiem, viņi bieži iesaistās atkarīgās attiecībās, bet reizē jūtas vainīgi par to, ko saņēmuši, un cenšas visu kompensēt. To var uzskatīt par pakļaušanās uzvedību autoritātei, reizēm kādam no vecākiem.

Šķidra vēdera izeja ir arī visiem pazīstama stresa reakcija, piemēram, pirms eksāmena, kas gan izbeidzas līdz ar stresainās situācijas atrisinājumu.

 

4. Kairināta resnā zarna

To nereti diagnosticē depresīviem, neirotiskiem cilvēkiem. Bailes parasti tiek izstumtas no apziņas un parādās izolēti somatiskajā sfērā. Šie cilvēki ļoti cenšas kontrolēt savas emocijas, ir ļoti kārtīgi, rosīgi, baidās parādīt savu vājumu vai dusmas. Orientēti uz tuvām, atkarīgām attiecībām, saprašanos ar autoritātēm un vecākiem. 

 

5. Nespecifiskais čūlainais kolīts un Krona slimība

Arī šīs slimības novēro depresīviem cilvēkiem, kuri nāk no ļoti saliedētām, bet diezgan izolētām ģimenēm, kurās maz runā par jūtām, izvairās no agresīvu konfliktu risināšanas. Šie cilvēki nereti ir ar zemu pašcieņu, ļoti pārdzīvo neveiksmes un ir ar lielu vajadzību pēc atkarības, aprūpes. No attiecībām gaida atbalstu un sapratni. Simptomu var uzskatīt par skumju, sēru ekvivalentu. Nereti arī bērnībā pārciesti smagi zaudējumi. Šo simptomu provocē tuva cilvēka nāve, attiecību pārrāvums, dzīves vietas maiņa, ķirurģiska iejaukšanās.

 

Saprotams, ka jebkurš gadījums ir individuāls un prasa individuālu pieeju un risinājumu – vēlams ne tikai ar medikamentiem, bet arī ar ārsta psihoterapeita konsultācijām.

 

Rakstu ir sagatavojis RSU Psihosomatikas klīnikas ārsts dr. Aija Kraskura, pārpublicēšanas gadījumā atsauce ir obligāta.