Septiņas mūsdienīgu tīņu problēmas jeb kā izdzīvot vecākiem

Jums mājās ir tīnis? Apsveicam! Visas iepriekšējās bērnu audzināšanas problēmas nobāl uz pašreizējā aizaicinājuma fona.

 

Viņu vispār nekas neinteresē!

Kāda mamma sūdzējās, ka viņas 12 gadus vecā meita ne par ko neinteresējas. Ne vairs saista dejošana, ne gleznošanas studija. Vai ar pusaudzi viss ir kārtībā? Iespējams, ka intereses joprojām ir, tikai tās galīgi nesakrīt ar vecāku viedokli, kas vispār ir intereses un hobiji. Tiesa gan, dators, internets, sociālie tīkli galīgi neietilpst pagājuša gadsimtā dzimušās mammas vērtību sistēmas augšgalā. Der aprunāties, ko tieši tīnis internetā dara. Iespējams, ka intereses ir pietiekami "respektablas" un satraukumam nav iemesla. Tāpat var izrādīties, ka problēma ir pat nopietnāka kā likās sākumā.  Tomēr jāņem vērā, ka ilgas stundas virtuālā vidē būtiski samazina komunikācijas prasmes. Ja laiks pie datora ir līdzeklis, kā atbrīvoties no trauksmes un vienīgā vieta, kur draudzēties, ir pamats domāt par datoratkarību. Īpaša vērība jāpievērš tiem bērniem, kas ir bikli vai pārāk impulsīvi. Tās ir riska grupas, kuriem ir īpaši grūti iekļauties kolektīvā, tāpēc viņi izvēlas interneta komunikāciju.

 

Viņam ir kaut kāda dīvaina draugu kompānija

Tīņa vecumam absolūta norma ir "pasūtīt" vecākus, nokritizēt viņu pasaules uztveri un vērtības, bet savējos atrast vienaudžu, klases biedru, hobija grupas kompānijā. Tas ir ļoti svarīgi, lai bērnam šāda kompānija būtu. Psihoterapeite Baiba Gerharde stāsta, ka svarīgi ir zināt, kādā kompānijā jeb grupā ir iesaistījies jūsu tīnis. "Vecāki var mierīgi dzīvot un neuztraukties, ja viņu bērns ir tā saucamajā drošajā grupā t.i. tajā ir dažāda vecuma un dzimuma bērni, grupā nav hierarhijas un iestāšanās noteikumu. Jā, iespējams, ka arī drošajā grupā bērni pamēģinās uzpīpēt vai izdarīs kādu pārkāpumu, bet tas nebūs ar paliekošām sekām. Uztraukties vajag tad, ja tīnis ir tā saukātajā "nedrošajā grupā", kurā ir hierarhija, viena dzimuma tīņi, kurā ir grūti iekļūt un no kuras arī ir grūti tikt prom."

Orālais sekss neesot bīstams

Jaunieši uz randiņiem sāk iet daudz agrāk, pārīši sāk veidoties jau 12-13 gadu vecumā, bet priekšstats par seksu dažreiz ir visai miglainais. Nevajag iedomāties, ka bērni TO dara vakaros. Intīmām attiecībām tīņi atrod laiku pēc stundām, pēcpusdienās, kamēr vecāki nav mājās. Turklāt izpratne par to, kas ir sekss, kas ir pieņemami un kas riskanti, atšķiras no vecāku iedomām. Informāciju par attiecībām tīņi smeļas internetā, bet, kā labi zināms, tur ir daudz jo daudz muļķību. Žurnāla "Health Psychology" pētījumā atklājies, ka 12 gadu vecumā seksuālā pieredze bijusi 2,4% bērnu, bet 16 gadu vecumā seksuālas attiecības bija jau katram trešajam jaunietim. Turklāt daudzi mazie tīņi orālo seksu par intīmām attiecībām vispār neuzskata un pat neiedomājas, ka STS var iegūt arī šādā veidā. Nekas cits, kā mēģināt runāt par šo intīmo jautājumu, vecākiem neatliek. Un jo agrāk, jo labāk.

Izrādās, viņa pīpē!

Jā, mājas ballītē viņi nogaršo vecāku pašbrūvēto vīnu vai tēva smalko viskiju, aiz stūra uzpīpē un iespējams, pat apēd kādu tableti. Tas, protams, nekādi nevar iepriecināt vecākus, bet pusaudžu organisms līdz pat gadiem diezgan vētraini reaģē uz alkoholu un citām atkarību raisošām vielām – viņiem ātri paliek nelaba dūša, nākamajā dienā ir nelabi un liela daļa jauniešu pamēģina un vairs neturpina. Katrā ziņā lasīt morāles un lekcijas piecpadsmitgadīgam pīpmanim jau ir par vēlu. Stāstīt par atkarību kaitīgumu ir vērts desmitgadniekam, kas vēl dzird un ieklausās vecākos. 


Attieksme vienkārši drausmīga

Priecāties, ka jūsu piecpadsmitgadnieks paklausīgi sēž mājās un nerada jums problēmas, nav pamata. Drīzāk otrādi - "Ja jūsu bērns nav spurains un nerunā pretī, sāciet uztraukties – tas nozīme, ka viņš nerisina savas pusaudža perioda problēmas, bet ir nodarbināts ar ko citu," saka psihoterapeite. Ir tikai normāli, ka vecāki šajā periodā vairs nav autoritātes, viņi neko nesaprot, toties nesen bijušais mazais mīļais bērns ir kļuvis par "Misteru Problēmu" – viņš runā pretī, atļaujas būt rupjš, jūra viņam ir līdz ceļiem … Nav viegli, bet tā jābūt. Izturiet! Palieciet atvērts sarunai, nezaudējiet uzticēšanos no tīņa puses. Lai kas notiktu, lieciet saprast, ka pie vecākiem vienmēr var meklēt palīdzību. Vecāki dažreiz ir apjukuši - kā reaģēt uz rupjībām? Psiholoģe iesaka tajā brīdī sarunu pārtraukt, bet vēlāk, kad visi nomierinājušies, pievērsties iepriekš apspriestajai tēmai, neakcentējot uzmanību uz rupjībām. Var atļauties pateikt, ka šāda attieksme vecākus sāpina, bet bez moralizēšanas. 
 

Sliktākas sekmes un briesmīga uzvedība? Neuztraucieties!

Jā, arī pāris balles sliktākas sekmes un arī neciešamāka uzvedība pieder pie lietas, ja vien iekļaujas kaut kādās paciešamās robežās. Vecākiem uztraukties un meklēt palīdzību vajag tad, ja bērnam draud palikšana uz otru gadu un ja ir uzvedības traucējumi – regulāri kautiņi, bēgšana no mājām, nesavaldība un nekontrolējamas dusmu lēkmes, nežēlība pret dzīvniekiem un līdzcilvēkiem, arī regulāra melošana. Diemžēl tieši tīņu gados atklājas dažas smagas psihiskas saslimšanas, piemēram, šizofrēnija. Bet tā var izpausties arī depresija un hiperaktivitāte. To novērtēs psihiatrs. Bet, ja tā nav saslimšana, tad uzvedības traucējumi parasti ir bērniem, kas nāk no nelaimīgām ģimenēm.

Tīnis ir izaudzis. Vecāki kļuvuši par draugiem

Pēc smagā vētru un dziņu perioda iestājas miers – tīnis ir pieaudzis. Attiecības starp nu jau lielo bērnu un vecākiem kļūst līdzvērtīgas, nav vairs jāatskaitās, kur iet un kad būs mājās. Vecāki vairs nevar (un cerams, arī negrib) noteikt, kas jādara un ko darīt nedrīkst. Attiecības uzlabojas. Ja tīnis nav sev paredzētajā laikā izplosījies un radījis kādu sirmu matu vecākiem, gaidiet problēmas vēlākajā dzīvē. Meitenes, kas nav izdzīvojušas tīņa periodu, kļūst par "stiprajām sievietēm", kas gan spēj tikt galā ar visām dzīves problēmām, bet neprot pateikt "Nē", no kā cieš arī pašas. No puikām izaug "vājie vīrieši", kas neatļaujas uzdrīkstēties, ir piekāpīgi, baidās no konfliktiem un konkurences. Viņi labi jūtas zem sievas tupeles, bet dažreiz savu dominējošā vīrieša dabu atļaujas izrādīt tikai mājās, kur jūtas drošāk nekā sabiedrībā
.

Raksts publicēts:

Delfi, Cālis.

2013. gada 5.oktobrī 15:00