Sievišķo orgānu zaudējums

 

Sievišķie orgāni (krūtis, dzemde, olnīcas) ir cieši saistīti ar sievietes pašapziņu un sava ķermeņa tēla uztveri. Šo orgānu zaudējums var izsaukt psihiskus, sociālus un seksuālus traucējumus.

 

Mastektomija (krūts dziedzera vai tā daļas izgriešana)

 

Sievietes krūtis ir sievišķības simbols, un to zaudējums spēcīgi ietekmē sievietes dzimumidentitāti jeb sevis kā sievietes uztveri.

Var paiet pat vairāki mēneši, līdz paciente spēj izsērot zaudējumu un pieņemt realitāti. Pētījumi parāda, ka mēnesi pēc mastektomijas operācijas netiek novērots, ka mazinātos pacienšu pašvērtība un sava ķermeņa tēla uztvere. Tas skaidrojams ar masīvu noliegumu, kas darbojas kā aizsardzība pret smagajām jūtām, kas saistītas ar sievišķo orgānu zaudējumu.

Gadījumos, kad tiek izgriezts krūts dziedzeris vai tā daļa, ļoti tiek ietekmēta un pat traucēta intimitāte. Parādās bailes zaudēt sievišķību un jaunību, ir bailes būt nepievilcīgai, nebūt iekārojamai. Intimitātei traucē bailes no seksuālo attiecību zaudēšanas un atraidījuma.  Bieži pacientes izjūt uztraukumu un kaunu, pat bailes par to, ka partneris redzēs viņu kailu. Šo pārdzīvojumu rezultātā attīstās seksuāli traucējumi, piemēram, intereses trūkums par seksuālām attiecībām vai nespēja gūt orgasmu, var zust sociālie kontakti un interese par ierastajām aktivitātēm. Paciente var justies izkropļota. Parādās nepatika uz sevi skatīties spogulī vai pieskarties operācijas rētai.

Pētījumi atklāj, ka rekonstruktīvā ķirurģija (ķirurģija, ar kuras palīdzību atjauno vai uzlabo orgāna funkcijas vai organisma virsmas formu) ne visām pacientēm ir veids, kā uzveikt mastektomijas izraisītās psihoemocionālās sekas. Nereti pacientēm, kam veikta rekonstruktīvā ķirurģija pēc mastektomijas, vēl joprojām saglabājas ķermeņa uztveres traucējumi un pazemināta pašvērtība.

 

Histerektomija (pilnīga vai daļēja dzemdes izgriešana)

 

Nereti histerektomija tiek veikta kopā ar ooforektomiju (olvadu un abu olnīcu izoperēšana).

Vairāk nekā pusei pacientu pēc histerektomijas veikšanas ir psihoemocionāli traucējumi. Visbiežāk attīstās trauksme, viegla aizkaitināmība un depresija. Iespējama arī seksuāla disfunkcija, kas izpaužas kā pazemināts libido, sāpes, diskomforts vai trauksme, kas saistīta  ar seksuālo aktivitāti pēc operācijas veikšanas. Var attīstīties bezmiegs, atkārtoti nakts murgi, ēstgribas zudums, samazinātas koncentrēšanās spējas, sava ķermeņa tēla uztveres traucējumi, nepilnības un nevērtības izjūta.

Ja orgānu zaudējums ir saistīts ar onkoloģisku saslimšanu, katrs diskomforts un sāpes var izraisīt bailes un nemieru par slimības iespējamo atkārtošanos.

Pacientiem ar depresiju, trauksmi, seksuālu disfunkciju, sava ķermeņa tēla uztveres un dzimumidentitātes traucējumiem vēlams vērsties pēc palīdzības pie ārsta-psihoterapeita - psihosomatiskās medicīnas speciālista. Ārsts palīdz tikt galā ar jūtām un sērošanas procesu, kas saistīts ar orgānu zaudējumu.

Visbiežāk pacientēm, kam pēc operācijas ir depresija un trauksme, arī pirms operācijas ir bijušas līdzīgas izjūtas. Sievišķo orgānu zaudējums šīs sūdzības paasina, tāpēc ārsta-psihoterapeita konsultācijas rekomendējamas jau pirms operācijas, lai veicinātu veiksmīgāku pēcoperācijas atveseļošanās procesu. Efektīvas terapijas rezultātā paciente spēj atgūt savu psihoemocionālo stāvokli tādu, kāds tas bijis pirms operācijas, vai pat to uzlabot, atrisinot depresijas un trauksmes cēloni.