Paciente S. - nepieciešamība visu pārmēru kontrolēt, tai skaitā katru bērna darbību, kas rada bērna uzvedības problēmas un fiziskus simptomus

S. ieradās pie psihoterapeita un psihosomatiskās medicīnas ārsta ar sūdzību par savu dēlu, kurš raud un ir kašķīgs, kad mammai jāiet uz darbu. Ir parādījušies miega traucējumi un „slapja" gulta nakts laikā.

Pirmajā konsultācijā S. atklāja, ka viņa - gluži tāpat kā bērna tēvs - ir ļoti aizņemta gan darbā, gan mācībās. Tas nozīmē, ka dēls savus vecākus tikpat kā neredz un viņa uzvedība varētu būt protests. Tā kā šis protests neko nemaina, puisēns izjūt izmisumu un bezpalīdzību, kas savukārt noved pie fiziskiem simptomiem.

Konsultācijas laikā ārsts pamanīja, ka S. ir vēlme kontrolēt konsultācijas gaitu - par ko runāt, cik ilgi runāt, uz kuriem jautājumiem atbildēt un uz kuriem ne. Kā izrādījās, jaunā, pievilcīgā un inteliģentā sieviete sevī nes daudzas bērnības traumas. Jau no mazotnes viņai nācies uzņemties rūpes par mazākajiem brāļiem un māsām - viņi visi bija jākontrolē.

Pēc pirmās vizītes S. apsolīja atnākt atpakaļ pēc 10 dienām, šajā starplaikā pamēģinot īstenot terapijā izrunātās lietas. Viņa atnāca pēc 10 dienām - ar viņas dēlu viss bija kārtībā. Bērns tika izārstēts, ārstējot māti, kurai gan bija nepieciešama ilgāka terapija bērnībā iegūto emocionālo traumu dēļ.