Skip to main content
This page is available in Latvian only.

Psihoterapija ir dziļš un sistemātisks darbs, kas saistīts ar emocionālo un psihisko problēmu risināšanu. Katra cilvēka problēmas lielā mērā ir atkarīgas no viņa paša, un pašam ir jāatrod risinājums, tomēr ir reizes, kad cilvēks viens pats nespēj šo risinājumu atrast un var palīdzēt ārsts-psihoterapeits. Vissvarīgākais psihoterapeita darba instruments ir saruna un emocionālais kontakts - ārstējošas jeb terapeitiskas attiecības, ar kuru palīdzību nonākt līdz diagnozei un problēmas risināšanai.

Individuālā psihoterapija palīdz apzināties sevi, savu patību, izzināt savu jūtu pasauli un vēlmes, izdarīt apzinātas izvēles, aktīvi veidot savu dzīvi tādu, kādu ir vērts dzīvot.

Individuālās psihoterapijas mērķis ir atveseļot un ieviest pozitīvas izmaiņas pacienta personībā un viņa saskarsmē ar viņam nozīmīgiem cilvēkiem.

Regulāras vizītes pie ārsta-psihoterapeita palīdz mazināt bailes un trauksmi, palīdz rast iekšējo drošību un pārliecību sevī, apzinoties savas vajadzības un izdarot izvēles, palīdz risināt emocionālas problēmas.

Individuālā psihoterapija ir piemērota ikvienu grūtību pārvarēšanā, tā var būt arī kā turpinājums pēc palīdzības krīzes situācijā jeb krīzes intervences.

Psihoterapijas ilgums ir atkarīgs no risināmo problēmu loka un vēlamā rezultāta. Jo senāka ir problēmu vēsture un jo dziļākas izmaiņas cilvēks vēlas panākt, jo ilgāks laiks būs nepieciešams psihoterapijai. Tikšanās notiek 1 reizi nedēļā, vienas vizītes ilgums ir 45 minūtes.

Psihoterapeitisko vizīšu biežums ir 1-3 vizītes nedēļā, viena vizīte ilgst 45 minūtes.

ja psihoterapijas mērķis ir tikai atbrīvoties no akūtiem simptomiem, tā varētu būt īstermiņa psihoterapija (daži mēneši). Tā ir mazāk dziļa terapija, kas orientēta uz konkrētiem simptomiem, piemēram, fobijas, uzmācīgas domas un/vai darbības. Šīs terapijas laikā parasti tiek strādāts ar cilvēka domām, lai tādā veidā izmainītu cilvēka jūtas.

Ja mērķis ir etiopatoģenētiska pacienta ārstēšana (ārstēšana, kas vērsta uz slimību izraisošiem faktoriem un dziļākiem tas mehānismiem), tā būs ilgtermiņa psihoanalītiskā-psihodinamiskā psihoterapija. Šīs psihoterapijas laikā tiek strādāts ar cilvēka apzinātajām un neapzinātajām jūtām, ar zemapziņas konfliktiem, ar personības struktūras traucējumiem, un tādējādi terapijas ilgums var būs pat vairāki gadi. Psihoanalītiskā-psihodinamiskā psihoterapija pacientam palīdz apzināties un pieņemt savas jūtas, izprast tās, ieraudzīt un izprast zemapziņas konfliktus un neveselīgus izturēšanās veidus. Līdz ar to mazinās vai izzūd simptomi, notiek personības nobriešana un sākas cilvēka funkcionēšana augstākā personības funkcionēšanas līmenī. Cilvēks sāk brīvi justies, domāt un uzvesties, izbaudīt savu dzīvi, priecāties par to, savas problēmas risinot adekvātā un sociāli pieņemamā veidā, kā rezultātā izzūd psihiskie un somatiskie simptomi. Funkcionēšana izdzīvošanas līmenī ir beigusies.