Grupas psihoterapija
Grupu terapija parasti tiek izvēlēta šajos gadījumos:
- Konsultējošais psihoterapeits iesaka individuālo psihoterapiju apvienot ar grupu terapiju;
- Pacients vēlas saņemt tieši grupas terapiju.
Pirms grupas terapijas ir individuāla pie grupas vadītāja ārsta psihoterapeita, kurš izvērtē, kurā no grupām īstenot pacientam nepieciešamo psihoterapiju.
Pastāv emocionāli traucējumi, kuru ārstēšana ir daudz efektīvāka tādā vidē, kur notiek daudz interakciju – ir vairāki cilvēki, kuri reaģē gan verbāli, gan neverbāli. Individuālās psihoterapijas laikā vienīgās reakcijas, ko pacients iegūst, ir ārsta. Grupas terapijas ietvaros pacients saņem emocionālu reakciju no visiem grupas dalībniekiem.
Speciālisti
Konfidencialitāte
Īstenojot grupas terapiju, tiek ievērota konfidencialitāte – ārpus terapijas katrs grupas dalībnieks drīkst iznest tikai savas izjūtas, neizpaužot nekādu informāciju, kas ļautu atpazīt citus grupas dalībniekus. Pieredze rāda, ka pacienti to ievēro.Ja grupas dalībnieku vidū ir pacientam zināms cilvēks un kopdarbs vienā grupā nav iespējams, jāvēršas pie grupas vadītāja un pacientam tiks piedāvāta cita grupa. Klīnika negarantē, ka grupā nebūs pacienta paziņu, jo konfidencialitātes prasības nosaka to, ka pacientam pirms grupas terapijas uzsākšana nevar atklāt, kuri citi pacienti piedalīsies.
Grupu terapija palīdz:
- ērtāk justies un brīvāk diskutēt dažādos kolektīvos un grupās;
- iemācīties labāk saprasties ar cilvēkiem sev apkārt;
- justies pietiekami droši un pietiekami pārliecināti par sevi;
- atrisināt problēmas ģimenē un laulības dzīvē;
- pārvarēt hroniskas grūtības saprasties ar cilvēkiem, grūtības izveidot patīkamas un ilgstošas attiecības;
- atbrīvoties no ilgstoši nomākta garastāvokļa un dažādām fobijām;
- tikt galā ar trauksmes, baiļu un panikas lēkmēm;
- tiem, kas nejūtas pietiekami laimīgi vai ir vientuļi;
- sevi labāk iepazīt.
