Kas ir Drāmas terapija?

Drāmas terapija ir veselības aprūpes virziens un viens no četriem mākslas terapijas veidiem (deju un kustību terapija, drāmas terapija, mūzikas terapija un vizuāli plastiskās mākslas terapija).

Drāmas terapijas pielietojums ir daudzpusīgs un tā var palīdzēt ikvienam uzlabot:

• emocionālo;
• kognitīvo;
• fizisko un 
• sociālo veselību.

Izmantojot drāmu, var aktīvi izpētīt iekšējās pieredzes dziļumu un plašumu, uzlabot starppersonu attiecību prasmes.

Kas notiek drāmas terapijā?

Drāmas terapijas sākumā tiek izvirzīti terapeitiskie mērķi, kas atbilst pacienta personībai un vajadzībām. 

Terapijā tiek izmantotas dažādas individuāli piemeklētas metodes un tehnikas.

Sesiju veido saruna un sabalansēta aktivitāte ar drāmas un teātra elementu izmantošanu. 

Procesā tiek izmantoti dažādi rekvizīti:

• objekti;
• aksesuāri;
• pasakas;
• stāsti;
• metaforas;
• mūzika;
• kustība;
• fotogrāfijas;
• zīmējumi un daudz citi elementi, kas pacientam ļauj radoši izpaust domas, sajūtas un emocijas. 

Sesija noslēdzas ar sarunu, jeb refleksiju, kurā tiek apkopota iegūtā pieredze.

Lai iesaistītos drāmas terapijā nav nepieciešamas īpašas mākslinieciskas vai aktiermeistarības dotības, vai iepriekšēja pieredze teātra mākslā.

Drāmas terapijai nav striktu un noteiktu robežu. 

Tā sniedz iespēju caur tēliem un lomu repertuāra paplašināšanu izdzīvot citu pieredzi un „pārnest” to uz savu ikdienu.

Drāma bieži vien liek iziet no komforta zonas, tādējādi iedodot pacientam brīvu telpu, kurā darboties, taču vienmēr tas tiek darīts ļoti uzmanīgi ņemot vērā iespējamās kontrindikācijas.

Kad apmeklēt drāmas terapeitu?

Drāma ir ieteicama izvēle pacientiem, kuriem ir grūti izteikties verbāli, jo drāma ir saruna caur darbību.

Drāmas terapija saudzīgās iedarbības dēļ ir piemērota darbam ar pusaudžiem un jauniešiem.

Pie drāmas terapeita vēršas arī pusaudži ar uzvedības, uzmanības un mācīšanās traucējumiem, kā arī tie, kuriem ir emocionālas un psiholoģiskas grūtības.

Pie drāmas terapeita vēršas, ja ir:

• depresija;
• dažādas atkarības;
• ēšanas traucējumi;
• uzvedības un emocionāli traucējumi;
• personības traucējumi;
• trauksmes un panikas lēkmes;
• posttraumatiskā stresa sindroms u.c.