Pārlekt uz galveno saturu

Kas ir vizuāli plastiskās mākslas terapija?

Vizuāli plastiskās mākslas terapija (VPMT) ir mākslas terapijas virziens, kurā izmanto mākslu un radošo procesu terapeitiskā kontekstā, lai uzlabotu un veicinātu cilvēka garīgo, emocionālo un fizisko labsajūtu.

Mākslas terapijā cilvēks tiek aicināts savas domas, jūtas un vajadzības attēlot – uzzīmēt, uzgleznot, izveidot no māla vai plastilīna, salikt kā kolāžu no attēliem vai atrast citu piemērotāku mākslinieciskās izpausmes veidu. Mākslas terapijā tiek izmantota saruna un „bez vārdu valoda” - māksla.

Mākslas terapijā svarīgs ir gan radošais process, gan darba rezultāts, kā arī pārdomas un saruna ar mākslas terapeitu pēc radošā procesa.

Mākslas terapija notiek drošā un atbalstošā vidē profesionāla mākslas terapeita klātbūtnē, kas palīdz mērķtiecīgi organizēt un vadīt mākslas terapijas procesu atbilstoši katra vajadzībām, vēlmēm un iespējām.

Mākslas terapija ir piemērota klientiem/pacientiem dažādos vecumposmos: bērniem, pusaudžiem, pieaugušajiem, senioriem.

Vizuāli plastiskās mākslas terapija ir viena no mākslu terapijas specializācijām, kurā izmanto mākslu un radošo procesu, lai uzlabotu cilvēka garīgo, emocionālo un fizisko veselību, kā arī labklājību un labizjūtu, kas ietver sevī intuīcijas, izjūtu un sajūtu, ķermeņa un prāta vienotību.

Mākslas terapijā Jums būs iespējams izteikt savas domas, jūtas un vajadzības, kā arī ķermeniskās sajūtas gan vārdos, gan radot mākslas darbu, t.i., uzzīmējot, uzgleznojot, izveidojot no māla vai plastilīna, saliekot kolāžu no attēliem utt. Mākslas terapijā svarīgs ir spontāns un intuitīvs radošais process, pārdomas un saruna ar mākslas terapeitu pēc radošā procesa,  atbilstoši katra vēlmēm un iespējām.

Latvijā mākslas terapija (vizuāli plastiskās mākslas terapija) ir viena no četrām mākslu terapijas specializācijām (līdzās mūzikas, deju un kustību, drāmas terapijai), kurā izmanto mākslu un radošo procesu terapeitiskā kontekstā, lai uzlabotu un veicinātu cilvēka garīgo, emocionālo un fizisko labklājību.

Mākslas terapijā cilvēks tiek aicināts savas domas, jūtas un vajadzības uzzīmēt, uzgleznot, izveidot no māla vai plastilīna, salikt kā kolāžu no attēliem vai atrast citu piemērotu mākslinieciskās izteiksmes veidu. Mākslas terapijā tiek izmantoti gan vārdi, gan bezvārdu „valoda” - māksla.

Mākslas terapijā svarīgs ir radošais process un tā rezultāts, pārdomas un arī saruna ar mākslas terapeitu pēc radošā procesa, ņemot vērā katra vēlmes un iespējas.

Mākslas terapija notiek drošā un atbalstošā vidē profesionāla mākslas terapeita klātbūtnē, kas palīdz mērķtiecīgi organizēt un vadīt mākslas terapijas procesu atbilstoši katra vajadzībām, vēlmēm un iespējām.

Cilvēka fiziskā, psiholoģiskā stāvokļa un sociālās situācijas izvērtēšana, mākslas terapijas procesa plānošana, rezultātu novērtēšana un rekomendāciju izstrāde tiek veikta atbilstoši Latvijā apstiprinātām Mākslas terapijas medicīniskajām tehnoloģijām.

Vizuāli plastiskās mākslas terapiju iesaka

  • Rehabilitācijas procesā
  • Garīgu, somatisku un psihosomatisku saslimšanu gadījumā
  • Psiholoģisku, sociālu un emocionālu grūtību gadījumos
  • Dzīves situācijās, kad nav noteiktu grūtību, bet cilvēka mērķis ir radoša pašizpausme, personības izaugsme un dzīves kvalitātes uzlabošana

Mākslas terapija ieteicama, ja

  • Jums ir emocionālas problēmas, pārmērīgs stress vai izdegšana
  • Jums ir sarežģīts dzīves periods – zaudējums, krīze, izmaiņas kādā no dzīves jomām
  • Jūs piedzīvojat intensīvus pārdzīvojumus, jūtaties trauksmains, ir bezmiegs, pārāk grūti runāt
  • Jums ir neatrisināti konflikti, nesaskaņas ar tuviniekiem vai kolēģiem u.tml.
  • traumas vai pārdzīvojumu dēļ esat zaudējis pašpārliecību
  • Jūs vēlaties pilnveidot komunikācijas iemaņas
  • Jūs vēlaties veltīt laiku sevis izpētei un izpratnei, kā arī veicināt radošu pašizpausmi un pašvērtības pilnveidi

Mākslas terapija noder gan rehabilitācijas procesā, gan garīgu vai fizisku traucējumu gadījumos, psihosomatisku saslimšanu gadījumos, gan psiholoģisku, sociālu un emocionālu problēmu gadījumos, kā arī personības izaugsmes veicināšanā.

Mākslas terapija palīdz

  • Mazināt sasprindzinājumu un trauksmainību, kā arī izdegšanas sekas
  • Izpaust un izprast savas izjūtas un emocijas, formulēt tās vārdos, kā arī apzināties un pieņemt sevi, savu emocionālo un fizisko stāvokli
  • Pārdzīvot zaudējuma pieredzi un sekas, pieņemt reālo situāciju un apzināties izvēles iespējas
  • Attīstīt sociālās prasmes, pilnveidot komunikācijas iemaņas un attīstīt uzticēšanos attiecībās
  • Mazināt slimības, traucējuma, kādas grūtības vai problēmas radītās sekas
  • Veicināt domāšanas un emocionālās izmaiņas
  • Paaugstināt pašvērtību, apzinot savus iekšējos resursus un radošo potenciālu

Kas notiek mākslas terapijā?

Mākslas terapijā cilvēks tiek aicināts savas domas, jūtas un vajadzības uzzīmēt, uzgleznot, izveidot no māla vai plastilīna, salikt kā kolāžu no attēliem vai atrast citu piemērotu mākslinieciskās izteiksmes veidu (piem., stāsti, pasakas, dzeja).

Darbs ar mākslas materiāliem ļauj “pieskarties” arī ļoti sarežģītai pieredzei, par ko dažreiz ir grūti runāt.

Mākslas terapijā tiek izmantoti gan verbālā, gan neverbālā komunikācija – māksla. Mākslas terapijā svarīgs ir radošais process un tā rezultāts, pārdomas un arī saruna ar mākslas terapeitu pēc radošā procesa, ņemot vērā katra vēlmes un iespējas.

Nav nepieciešamas konkrētas mākslinieciskas prasmes, vienkārši jābūt atvērtam jaunai pieredzei.

Mākslas terapija notiek drošā un atbalstošā vidē profesionāla mākslas terapeita klātbūtnē, kas palīdz mērķtiecīgi organizēt un vadīt mākslas terapijas procesu atbilstoši katra vajadzībām, vēlmēm un iespējām. Cilvēka fiziskā, psiholoģiskā stāvokļa un sociālās situācijas izvērtēšana, mākslas terapijas procesa plānošana, rezultātu novērtēšana un rekomendāciju izstrāde tiek veikta atbilstoši Latvijā apstiprinātām Mākslas terapijas medicīniskajām tehnoloģijām.

Vizīte pie mākslas terapeita visbiežāk ieteicama

  • Rehabilitācijas procesā
  • Garīgu, psihosomatisku saslimšanu gadījumos
  • Psiholoģisku, sociālu un emocionālu problēmu gadījumos
  • Situācijās, kad cilvēkam nav specifisku grūtību, bet viņa mērķis ir radoša pašizpausme, personības izaugsme un dzīves kvalitātes uzlabošana

Vai ir jābūt priekšzināšanām mākslas jomā?

Mākslas izmantošana mākslas terapijā atšķiras no mākslas izmantošanas citiem nolūkiem, jo atšķirīgs ir mākslas radīšanas process un sagaidāmais rezultāts.

Nav nepieciešama iepriekšēja pieredze vai prasmes kādā no mākslas veidiem. Pierastie skaistuma standarti te nav būtiski, galvenais ir radošais un terapeitiskais process un iegūtā pieredze.

Kādus materiālus izmanto mākslas terapijā?

Mākslas materiāli ir ļoti dažādi – zīmuļi, krītiņi, flomāsteri, ogle, guaša, ūdens krāsas, tuša, balti un krāsaini papīri, līme, māls, plastilīns, ģipsis, dabas materiāli u.c. Uzsākot mākslas terapiju, katrs ar tiem var iepazīties un izmēģināt. Mākslas terapijā cilvēks izvēlas, ar kādiem materiāliem strādāt, vai arī tos piedāvā mākslas terapeits. 

Mākslas terapijas radošā procesā notiek cilvēka un mākslas materiālu mijiedarbība, ļaujot pieredzēt, sajust, atraisīties un iegūt jaunu pieredzi, ko integrēt savā ikdienā.

Kas notiek mākslas terapijas sesijās?

Mākslas terapijas sesijas notiek gan individuāli, gan grupā drošā, atbalstošā un labvēlīgā atmosfērā mākslas terapeita vadībā.

Atkarībā no Jūsu vajadzībām un problēmas/grūtību rakstura, mākslas terapijas sesiju iesākumā, tiek noteikti terapijas mērķi.

Katra sesija ir piemērota Jūsu konkrētā brīža vēlmēm, iespējām un mērķiem.

Sesijā mākslas terapeits aicinās Jūs brīvi un spontāni radīt mākslas terapijas darbu vai arī ieteiks veikt mākslas terapijas uzdevumu / metodi, izmantojot dažādus materiālus (zīmuļus, krītiņus, flomāsterus, ogli, guašu, ūdens krāsas, tušu, baltus vai krāsainus papīrus, līmi, mālu, plastilīnu, dabas materiālus u.c.). 
Parasti, ja iespējams, pēc radošā procesa notiek saruna, lai kopīgi izprastu radīto darbu un rastu atbildes uz aktuāliem jautājumiem.

Mākslas terapijas process dos Jums iespēju būt dabiskā saskaņā ar sevi.

Mākslas terapijā var piedalīties dažāda vecuma cilvēki – gan bērni un pusaudži, gan jaunieši un pieaugušie, gan vecāki cilvēki. 

 

EMDR terapija

EMDR - ackustību desensibilizācija un atkārtota apstrāde (Eye-Movement Desensitization and Reprocessing) - ir uz pierādījumiem balstīta integratīva psihoterapija, ko speciālisti visā pasaulē lieto klientu traumatiskas pieredzes kontrolētai pārvarēšanai, pēctraumatiskā stresa traucējumu (PTSD), kā arī citu garīgās veselības problēmu un somatisko simptomu pārvarēšanai.

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijas iesaka EMDR kā vienu no pirmās izvēles terapeitiskām pieejām darbam ar traumatisko pieredzi un pēctraumatiskā stresa traucējumiem.

EMDR ir paātrināta informācijas pārstrādes metode. Modelis (Adaptīvās informācijas pārstrāde (AIP)) uz kura balstās EMDR, norāda, ka liela daļa psihopatoloģijas ir saistīta ar traumatiskas vai satraucošas nelabvēlīgas dzīves pieredzes nepareizu kodējumu un/vai nepilnīgu apstrādi, kas pasliktina klienta spēju integrēt šo pieredzi adaptīvā veidā. EMDR metodes pamatā ir dabisks acu kustību process, kas aktivizē iekšējo traumatisko atmiņu pārstrādes mehānismu nervu sistēmā. Noteikta veida acu kustības ļauj piekļūt iedzimtajam fizioloģiskajam traumatiskās informācijas pārstrādes mehānismam, kas rada psihoterapeitisko efektu. Pārstrādes process var notikt, ne tikai izmantojot noteikta veida acu kustību, bet arī izmantojot citus ārējus kairinātājus – piemēram, vieglus piesitienus pa klienta plaukstām, pleciem, vibrācijas elementus.

Traumatiskās informācijas transformācijas procesā notiek izmaiņas cilvēka domāšanā, uzvedībā, vizuālajos tēlos, tiek pārstrādātas negatīvas emocijās, izjūtās. Metaforiski runājot, mēs varam pārstrādes mehānismu uztvert kā sava veida informācijas „sagremošanas” procesu jeb „metabolismu”, lai šo informāciju varētu izmantot cilvēka izdziedināšanai, dzīves kvalitātes uzlabošanai un emocionālā stāvokļa uzlabošanai, kas notiek pateicoties tam, ka pamīšus tiek aktivizēta viena, tad otra smadzeņu puslode.

EMDR metodi pielieto individuālo sesiju laikā sekojošu traumu pārstrādē:

  • Pēctraumatiskā stresa traucējums (PTST)
  • Patoloģiskas sēras
  • Sadzīvošana ar slimību
  • Fobijas
  • Nomācošas domas
  • Seksuāla un cita veida vardarbība
  • Situācijas, kas izraisa spēcīgas negatīvas emocijas
  • Somatiski simptomi u.c.

Ļoti bieži jau pēc vienas EMDR sesijas cilvēki daudz neitrālāk, bez intensīvām emocijām atceras traumatisko notikumu. Cilvēki sāk daudz reālistiskāk un konstruktīvāk uztvert notikušo un daudz pozitīvāk attiekties pret sevi: “Es izdarīju visu, ko spēju”, “Tas, kas notika, jau ir pagātnē. Tagad esmu drošībā”, “Es paliku dzīvs un tas ir pats svarīgākais”, “Ar mani viss ir kartībā”, “Es esmu labas attieksmes vērts”, “Es spēju tikt galā ar savu dzīvi”, utt. Papildus šīm pozitīvajām pārmaiņām domāšanā parasti pazūd arī uzmācīgie traumatiskā notikuma tēli (flash-back) un būtiski mazinās emociju intensitāte, atsaucot atmiņā traumatisko notikumu.

Pētījumos pierādīts, ka vienreizējas traumas gadījumā nepieciešamas vidēji 3 līdz 6 sesijas. Kombinētu vai atkārtotu traumu gadījumā nepieciešamas vismaz 12 sesijas.