Pārlekt uz galveno saturu
Psihosomatika un psihoterapija

Kā radās Bālinta grupas?

Bālinta grupas ir nosauktas psihoanalītiķa Maikla Bālinta (1896.-1970.) vārdā. 50. gadu beigās Maikls un viņa sieva Enida sāka rīkot psihiskās apmācības seminārus ģimenes ārstiem Londonā. Apmācības balstījās uz ārstu izglītošanu caur gadījumu prezentācijām un izrietošām diskusijām nelielā deviņu vai desmit cilvēku grupā. Sākumā Bālints mudināja grupas dalībniekus veidot “garas/ilgas intervijas” ar saviem sarežģītajiem/problemātiskajiem pacientiem. Pēc tam uzsvars tika mainīts uz ārsta – pacienta attiecību izpēti ikdienas standarta konsultāciju kontekstā. Šobrīd Bālinta grupas ir izplatītas visā pasaulē, un 22 valstīs ir nacionālās Bālinta biedrības, kuru mērķis ir veicināt un attīstīt Bālinta pieeju.

Kā notiek Bālinta grupa šobrīd?

Grupas dalībnieki un vadītājs sēž aplī, un vadītājs (vai viens no vadītājiem, ja ir divi) jautā: “Vai kādam ir kāds pacienta gadījums, kas palicis prātā?” Kāds brīvprātīgi piesakās prezentēt savu pacienta gadījumu, kurā grūtības var būt dažādas, piemēram, pacients ir bijis emocionāli satraucošs; pacients ir grūti saprotams; pacients pretojas vai ar grūtībām iesaistās ārstnieciskajā procesā, u.c. Grupa klausās stāstu, nepārtraucot prezentētāju. Kad prezentētājs ir pabeidzis, grupas vadītājs var jautāt – vai ir kādi vienkārši faktiski jautājumi, kas ir jānoskaidro, piemēram, cik vecs pacients, kā izskatās, u.c. Kad tie ir precizēti, vadītājs lūdz prezentētājam simboliski "izstumties" no apļa, t.i., nedaudz atbīdīt krēslu un klusēt nākamās 20-30 minūtes, kamēr grupas dalībnieki brīvi asociē un dalās savās pārdomās, izjūtās un fantāzijās par šo gadījumu. Šajā posmā grupas dalībnieki nesarunājas ar prezentētāju. Pēc 20 – 30 minūtēm prezentētājs tiek ieaicināts atpakaļ aplī un var izteikt savu viedokli, pārdomas un atbildēt uz dzirdēto. Deviņdesmit minūšu sesijā var būt viena vai divas prezentācijas (ieskaitot turpinājumus).  Vadītāji nemēģina sniegt pārliecinošu kopsavilkumu.

Līderu loma

Līderu galvenais mērķis ir padarīt grupu par drošu vietu, kur tiek ievērota konfidencialitāte un kur dalībnieki var brīvi runāt par savām izjūtām un darbu (arī par savām kļūdām). Līderi efektīvi neļauj grupai uzdot papildus jautājumus prezentētājam (arī par ārsta personīgo dzīvi un vēsturi) un paver iespēju grupas dalībniekiem paust savas domas, jūtas un asociācijas drošā vidē.

Otra vadītāja mērķis ir saglabāt diskusijas fokusu par ārsta un pacienta attiecībām kā arī neļaut grupas dalībniekiem “aizbēgt” no šī fokusa, runājot par vispārīgiem jautājumiem, piemēram, “šie pacienti vienmēr ir neārstējami.”. Viņi var jautāt, kā pacients ir licis justies ikvienam dalībniekam. Vai mums patīk pacients un vēlamies viņam palīdzēt vai vēlamies izvairīties?  Grupu var aicināt apsvērt, kā pacients jūtas vai kādu ārstu viņš vēlētos.

Ko grupas dalībniekam dod dalība Bālinta grupā?

Pirmkārt, tā ir droša vieta, kurā var runāt par pacientu-ārstu starppersonu aspektiem. Grupa būs empātiska un paši dalībnieki būs bijuši līdzīgās situācijās. Diskusija dot atvieglojumu, kā arī, kad atkārtoti atgriežas “grūtais” pacients, viņš vai viņa šķitīs mazāk šausmīgs, biedējošs, neizturams. Bālinta grupas pieredze palīdz izvairīties no profesionālās izdegšanas.

Otrkārt, Bālinta grupa mudina ārstus savus pacientus uztvert kā cilvēkus, kuriem ir dzīve un attiecības ārpus konsultatīvās telpas. Veidojas lielāka interese klausīties pacientā un spēja vieglāk palīdzēt.

Treškārt, grupas dalībnieki var pakāpeniski sasniegt dziļāku izpratni par saviem pacientiem un viņu jūtām. Viņi var saprast, ka daži pacienti vai emocijas var rezonēt ar to, kas notiek viņu iekšējā un ārējā dzīvē. Tas var radīt grūtības, no kurām ārsts var iemācīties izvairīties vai pat izmantot kā terapeitiskas priekšrocības.

Grupa nav terapeitiska grupa, lai gan tās iedarbība var būt terapeitiska.